Igauņi tic, ka ar NATO spēkiem valsts ir drošāka

Lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī dislocētās NATO spēku kaujas grupas klātbūtne ir padarījusi valsti drošāku, liecina aptaujas rezultāti.

Apmēram 60% Igaunijas iedzīvotāju domā, ka NATO kaujas grupas klātbūtne padara valsti drošāku, noskaidrots Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtītajā aptaujā, ko veikusi sabiedriskās domas izpētes firma "Turu-uuringute".

To respondentu vidū, kuriem dzimtā valoda ir igauņu, tādu viedokli pauda 78% respondentu, bet 7% uzskatīja, ka NATO spēki padara Igauniju mazāk drošu. 11% aptaujāto pauda viedokli, ka šo vienību klātbūtne Igaunijas drošību neietekmē.

Savukārt no tiem respondentiem, kam igauņu valoda nav dzimtā, 21% respondentu atbildēja, ka NATO kaujas grupas klātbūtne padara valsti drošāku, 20% sacīja, ka tai ir negatīva ietekme uz Igaunijas drošību, savukārt 43% uzskatīja, ka tā drošību neietekmē

4% no tiem, kam igauņu valoda ir dzimtā, un 17% no tiem, kam igauņu valoda nav dzimtā, uz šo jautājumu nevarēja atbildēt.

Respondentiem arī tika lūgts novērtēt Igaunijā dislocētās kaujas grupas karavīrus, izvēloties iepriekš piedāvātus īpašības vārdus un frāzes. Respondenti izvēlējās lielākoties pozitīvus īpašības vārdus un frāzes. 46% NATO karavīrus nosauca par profesionāliem, 28% - par draudzīgiem, 21% sacīja, ka šiem karavīriem ir labi nodomi, 19% viņus uzskatīja par pieklājīgiem, bet 16% - par spējīgiem.

9% respondentu paziņoja, ka sabiedroto karavīri ir vienaldzīgi, bet 5% tos atzina par neuzticamiem. Raksturojot NATO karavīrus, negatīvus īpašības vārdus un frāzes biežāk izvēlējās mazākumtautību pārstāvji.

Liebritānijas vadītā NATO bataljona kaujas grupa Igaunijā ieradās šogad aprīlī.