ES līderi apstiprina "Brexit" sarunu otrās fāzes sākšanu
 
©AFP/ SCANPIX

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien apstiprinājuši "Brexit" sarunu otrās fāzes sākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

"ES līderi vienojušies virzīties uz "Brexit" sarunu otro fāzi," tviterī pavēstīja Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi "pietiekamu progresu" trīs svarīgākajos izstāšanās jautājumos, kas iepriekš izvirzīti kā nosacījumi pāriešanai pie jautājumiem par nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Lai arī janvārī sāksies sarunas par "pēcbreksita" pārejas periodu apmēram divu gadu garumā, ES līderi uzsvēra, ka reālas sarunas par turpmākajām bloka un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām sāksies tikai martā, jo nepieciešama lielāka skaidrība par Lielbritānijas vēlmēm pēc ES pamešanas.

Ierodoties uz sarunām, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers piektdien atzina, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir sarunās ieguldījusi "lielas pūles".

Viņš tomēr brīdināja, ka nākamā fāze "būs daudz grūtāka nekā pirmā fāze, un pirmā fāze bija ļoti grūta".

REUTERS/ SCANPIX

Meja ceturtdienas vakarā uzrunāja pārējos ES līderus un "pauda nepārprotamu vēlmi pēc iespējas ātrāk virzīties uz tirdzniecības sarunām", pavēstīja kāda Lielbritānijas amatpersona.

Pēc vakariņām Vācijas kanclere Angela Merkele sacījusi, ka Meja ir izteikusi "labu piedāvājumu", tomēr "joprojām jāatrisina daudzi jautājumi, un mums nav daudz laika".

Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atzinis, ka Meja ir "spēcīga līdere, aizstāvot Lielbritānijas intereses". Tikmēr Nīderlandes premjerministrs Marks Rite aicinājis, lai Lielbritānija pauž savas vēlme, domājot par turpmākajām attiecībām ar ES.

ES līderi ir brīdinājuši, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās var paiet vairāki gadi, līdz izdosies noslēgt tirdzniecības līgumu. Tādā veidā viņi noraidījuši britu "Breksita" ministra Deivida Deivisa izteikumus, ka šāds līgums var tikt parakstīts uzreiz pēc izstāšanās.

Britu amatpersonas cer martā panākt vienošanos par divu gadu pārejas periodu, kura laikā Lielbritānijas un ES attiecības lielākoties nemainīsies.

Sarunas par tirdzniecības līgumu būs smagas, un iespējamo paraugu vidū tiek minēts nesen noslēgtais ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) un Norvēģijas dalība Eiropas Ekonomiskajā zonā.

Tomēr joprojām pastāv jautājumi par tā sauktajām šķiršanās sarunām, jo Deiviss ir izteicies, ka pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās nav tiesiski saistoša, turklāt Lielbritānija izstāšanās "rēķinu" maksās tikai tad, ja izdosies panākt tirdzniecības līgumu uz Lielbritānijai izdevīgiem nosacījumiem.

Īpašas bažas pastāv par Londonas garantijām, ka starp Īriju un Apvienotās Karalistes sastāvā esošo Ziemeļīriju netiks atjaunota robežkontrole.

Eiropas Komisijas (EK) sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē pavēstījis, ka sarunu otrajā kārtā Īrijas robežas jautājums tiks risināts atsevišķi.

"Pat pamatskolas skolēns apzināsies, ka Īrijas robežas jautājumā ir risināma problēma," atzina Austrijas kanclers Kristiāns Kerns.