Lietuva un Somija pret vasaras laiku
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lietuvas Seima deputāti ir neatlaidīgi – jau vairākus gadus cilā jautājumu par atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku. Vairākums Lietuvas iedzīvotāju – 78 procenti aptaujāto – šādu pulksteņa grozīšanu neatbalsta tagad un arī iepriekš neatbalstīja.

Lietuvā izskanējušas dažādas idejas - gan tāda, ka lēmums par pulksteņa negrozīšanu jāpieņem Baltijas valstīm kopīgi, gan rosinot mainīt Eiropas Savienības direktīvu par vasaras laiku, lai Lietuvai būtu tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot. Ģeogrāfiski Lietuvas rietumdaļa ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā.

Visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis īstenoja pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ jau pirms Eiropas Savienības regulējuma izstrādes. Lai nodrošinātu vienoto pieeju, Eiropas Savienība 2001. gadā ar īpašu direktīvu noteica konkrētu laiku, kad visas dalībvalstis īsteno pāreju uz vasaras laiku un no tā. Tagad, atsaucoties Somijas ierosinājumam apspriest attiecīgo direktīvu, Lietuvas valdība atkal sāk kustināt šo jautājumu. Lietuvas valdība ir gatava runāt ar Eiropas Komisiju par direktīvas pārskatīšanu, tomēr šādas sarunas nebūs vieglas, teicis Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, informē šīs valsts mediji. Lietuva savu pozīciju vasaras laika jautājumā varētu izstrādāt jau šomēnes.

Latvijas Ekonomikas ministrija komentārā Neatkarīgajai norāda, ka ES vienotā tirgus efektīvai funkcionēšanai būtiska ir visu ES dalībvalstu vienota pieeja pārejai uz vasaras laiku, kas ļauj visiem tirgus dalībniekiem prognozējami organizēt procesus, piemēram, gaisa satiksmi, tranzītu, tūrismu utt. Starp citu, Lietuvas premjers atzina, ka šādiem argumentiem valdība ir gatava - tie tiek lietoti arvien, kad notiek diskusijas par (ne)pāreju uz vasaras laiku. Latvijas Ekonomikas ministrija savukārt atsaucas uz Latvijas komersantu vēlmēm - nepieciešama vienota pieeja visā Eiropas Savienībā.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vienota pieeja pulksteņa griešanai svarīga, lai sekmētu vienotā tirgus funkcionēšanu un neradītu neskaidrības un nenoteiktību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ļaujot dalībvalstīm individuāli noteikt laika grozīšanu pēc saviem ieskatiem, tas radīs sarežģījumus citām valstīm un ES kopumā.

«Lietuva šobrīd ir informējusi Eiropas Komisiju par to, ka tās sabiedrībai ir negatīvs viedoklis par pastāvošo kārtību un viņu ieskatā būtu jāatsakās no vienotas laika grozīšanas un jāļauj to lemt nacionālā līmenī. Šāds risinājums līdz šim nav apspriests starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvija rūpīgi sekos Eiropas Komisijas turpmākajai rīcībai un norādījumiem un atbilstoši rīkosies,» vēsta Ekonomikas ministrijā.