Lietuvas Seima opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāti Audroņus Ažubalis un Laurīns Kasčūns ierosinājuši pieņemt atsevišķu likumu, kas paredzētu novākt visus publiskos vides objektus, kuri saturiski vai ar savu nosaukumu propagandē komunismu vai citu totalitāro iekārtu.
"Mēs gribam skaidri reglamentēt, ka dažādi publiskie objekti, kuru nosaukums vai saturs propagandē komunismu, ir vai nu jānovāc, vai jānomaina," pirmdien preses konferencē parlamentā norādījis Kasčūns.
Likumu paredzēts attiecināt uz ēkām, pieminekļiem, piemiņas plāksnēm, ielām, laukumiem, skvēriem, kā arī uz konkrētu personu vārdos nosauktām prēmijām, konkursiem u.tml.
Likumprojekts paredz, ka šādu objektu sarakstu izveidotu Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centrs un apstiprinātu valdība.
"Līdz šim viss bija atstāts pašvaldību ziņā, decentralizēts. Uzskatu, ka pienācis laiks to visu centralizēt," uzsvēris Kasčūns.
Kā izteikušies likumprojekta iniciatori, šādā sarakstā būtu iekļaujami pieminekļi padomju karavīriem, kas joprojām atrodas dažādās Lietuvas pilsētās, vai, piemēram, piemineklis "Karognesēji", kas par godu Padomju Savienības sešdesmitajai gadadienai tika uzcelts Ukmerģē, kā arī dažādas piemiņas plāksnes.
Vienlaikus viņi norādījuši, ka šis likums neparedz padomju karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.
"Pastāv Ženēvas konvencija, un jāņem vērā, ka tie ir apbedījumi. "Bet (..), visi tie uzraksti, kas ir pretrunā ar vēsturisko patiesību, teiksim, "šeit atdusas Lietuvas atbrīvotāji", būtu jānoņem un jāaizstāj ar neitrāliem uzrakstiem, kas atspoguļo vēsturisko patiesību, - "šeit atdusas Padomju Savienības karavīri, kas krituši Otrajā pasaules karā," skaidrojis Ažubalis.
Pēc viņa teiktā, lēmumu centralizēšana "ļautu uzelpot pašvaldībām, uz kurām vairs neizdarītu spiedienu Krievijas vēstniecības emisāri vai ieinteresēto kapsētu apsaimniekošanas kompāniju pārstāvji".
Jautāts, vai likums attiektos arī uz pazīstamiem lietuviešu literātiem, kas klaji atbalstījuši padomju iekārtu, Kasčūns atbildējis, ka lēmumus par viņu vārdos nosauktajiem objektiem pieņemtu ekspertu institūcija, nevis politiķi vai sabiedriskie darbinieki.
"Mūsu likuma būtība ir tāda, ka mēs visu uzticam ekspertu institūcijas vērtējumam. (..) Lems ne jau Kasčūns vai Ažubalis, bet speciālisti, kuri pārskatīs un iesniegs šo sarakstu valdībai," viņš piebildis. "Šis likums ļautu izveidot skaidru mehānismu, lai mēs varētu beigt šīs cīņas, šo uzkurināšanos sabiedriskajā telpā."
Saskaņā ar deputātu ierosinājumu likums varētu stāties spēkā no 2018.gada jūlija, bet attiecīgie darbi varētu tikt pabeigti līdz 2020.gadam.
Viļņas pašvaldības politiķi apsver iespēju galvaspilsētā atteikties no dažādu pilsētas objektu nosaukumiem, kuros godināti literāti, sabiedriskie vai politiskie darbinieki, kas atbalstījuši padomju varu. Viļņas centrā joprojām atrodas rakstnieka un politiskā darbinieka Petra Cvirkas piemineklis, turpat netālu ir dzejnieces Salomejas Neris vārdā nosaukta skola, Viļņā ir arī Salomejas Neris iela un dzejnieka un dramaturga Ļuda Ģiras iela. Šo literātu darbi kopumā tiek vērtēti atšķirīgi, bet viņi visi pēc Lietuvas okupācijas 1940.gada vasarā bija iekļauti Lietuvas Tautas Seima delegācijā, kas devās uz Maskavu lūgt Lietuvas uzņemšanu "brālīgo padomju republiku saimē".