Krievijas baznīca apslāpē antisemītisma skandālu
Krievu Pareizticīgo baznīcai, šķiet, izdevies apslāpēt skandālu, kas izcēlās pēc tam, kad patriarham Kirilam un prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais bīskaps Tihons paziņoja – ir pamats uzskatīt, ka 1918. gadā notikusī cara Nikolaja II un viņa ģimenes locekļu nogalināšana ir bijusi «rituāla slepkavība». Tā kā Krievijā šis vārdu salikums vēsturiski asociējas ar jūdaistiem piedēvētiem rituāliem, bīskaps Tihons apsūdzēts antisemītismā un teju vai aicināšanā uz ebreju grautiņiem. Tādēļ bīskapam nācies precizēt, ka viņš domājis nevis ebreju, bet gan boļševiku rituālus, un šis skaidrojums apmierinājis Krievijas ebreju kopienas līderus, kuri gan lūguši vairs nelietot terminu rituāla slepkavība.
«Mums ir pati nopietnākā attieksme pret versiju par rituālu slepkavību. Vēl vairāk, ievērojamai daļai baznīcas komisijas pārstāvju nav šaubu, ka šī slepkavība bija rituāla. Taču to visu vēl nepieciešams pierādīt un pamatot,» bīskaps Tihons pagājušās nedēļas sākumā paziņoja Sretenskas klosterī rīkotajā konferencē, kurā tika spriests par izmeklēšanu cara un viņa ģimenes slepkavības lietā. Moskovskij komsomoļec atgādina, ka baznīca oficiāli tā arī nav atzinusi, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados netālu no Jekaterinburgas atrastie un vēlāk Sanktpēterburgā svinīgi apbedītie pīšļi patiešām ir Nikolaja II un viņa tuvinieku mirstīgās atliekas. Pirms diviem gadiem, pakļaujoties baznīcas spiedienam, izmeklēšana šajā lietā ir atsākta, un bīskaps Tihons, kuru mēdz dēvēt par Putina biktstēvu, ir patriarha izveidotās izmeklēšanas komisijas sekretārs. Komisija strādā ciešā saiknē ar Izmeklēšanas komiteju, kuras īpaši svarīgo lietu izmeklētāja Marina Molodcova tajā pašā konferencē paziņoja: «Izmeklēšana gatavojas veikt psiholoģiski vēsturisko tiesas ekspertīzi, lai noskaidrotu jautājumu, kas saistīts ar iespējamo cara ģimenes slepkavības rituālo raksturu.»
Daļā Krievijas sabiedrības šie izteikumi tika uztverti kā antisemītiski, jo iegājies, ka ar rituālām slepkavībam Krievijā jau vairāk nekā 100 gadu garumā saprot cilvēku upurēšanu, ar ko it kā nodarbojoties jūdaisti. «Ebrejs [Jakovs] Jurovskis nogalināja caru, un tas bija slepens jūdaisma rituāls - tāda ir Ševkunova (bīskapa Tihona īstais vārds ir Georgijs Ševkunovs - red.) izteikumu izsmeļoša interpretācija,» laikrakstā Novaja gazeta raksta Valērijs Širjajevs. Savā komentārā viņš norādījis, ka cilvēks, kuru saucot par prezidenta biktstēvu, izrādījies pilnīgs antisemīts, bet patriarhijas dzīlēs briestot jauna Beilisa prāva. Jāatgādina, ka 1911. gadā Kijevā tika arestēts Menahems Beiliss, kuru apsūdzēja kāda pusaudža rituālā slepkavībā, un kaut gan lieta vēlāk tiesā izgāzās, pietika ar apsūdzību izvirzīšanu, lai noskaņotu plašas sabiedrības masas pret ebrejiem. Krievijas Ebreju kopienu federācijas vadītājs rabīns Aleksandrs Boroda sarunā ar RIA Novosti pauda raizes par to, ka tiks izmeklēta šāda cara slepkavības versija, atgādinot, ka «ebreju apvainošana rituālās slepkavībās, ir viens no pašiem senākajiem antisemītiskajiem apmelojumiem», turklāt, kā apliecinājusi vēsture, pilnīgi nepamatots.
Taču pašlaik izskatās, ka nepamatots bijis arī pats skandāls un skaļā reakcija uz bīskapa Tihona izteikumiem, jo viņš pats skaidrojis, ka nebūt nav vēlējies vainu par cara slepkavību uzvelt ebrejiem, kas būtu neloģiski, jo ir zināms, ka no astoņiem cilvēkiem, kuri nogalināja cara ģimeni, tikai viens bija ebrejs, turklāt boļševisma vārdā bija atteicies no jūdaisma piekopšanas. Tihons apgalvojis, ka viņš runājis tikai par «revolucionāru rituālu, par simbolismu, par boļševiku rituālu atriebību» caram. «Konferencē neviens nepieminēja nedz šāvēju tautību, nedz reliģisko piederību. Todien runa bija tikai par jauniem boļševiku rituāliem, un pēkšņi mēs redzam pat ne atsevišķus uzbrukumus, bet veselu kampaņu, kurā baznīcu apsūdz pat antisemītismā. Mēs notiekošo uztveram kā ļoti nelietīgu un pretīgu provokāciju,» bīskapa Tihona sacīto citē Interfax.
A. Boroda RIA Novosti apstiprinājis, ka viņam bijusi saruna ar bīskapu Tihonu, otras puses skaidrojums ebreju kopienu pilnībā apmierinot un apsūdzēt baznīcas komisiju antisemītismā neesot nekāda pamata. Vienīgais, ko lūdzis A. Boroda, ir mainīt pašu formulējumu un nelietot frāzi rituāla slepkavība, kas ebreju kopienā tiek uztverta ļoti sāpīgi. «Mēs uzskatām, ka nepieciešams formulējums, kuram nebūs tāda asociatīva konteksta, piemēram, sakrālais upuris vai kāds cits termins, kam vēsturiski nav antisemītiskas pieskaņas,» viņš skaidrojis.