Atklāts, kāpēc nokrita Krievijas kosmosa raķete

© Scanpix

No Krievijas jaunā kosmodroma "Vostočnij", kas atrodas Amūras apgabalā Tālajos Austrumos, otrdien startējušās raķetes "Sojuz-2. 1b" paātrināšanas bloks "Fregat" esot nevis paātrinājis kustību, bet to piebremzējis un izgājis no orbītas, kas apstiprina iepriekš izteiktu pieņēmumu, ka raķete patiesībā bija ieprogrammēta palaišanai no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.

Šādu pieņēmumu bija izteikusi Krievijas kosmosa nozares jautājumiem veltītā tīmekļa vietne "RussianSpaceWeb.com".

Speciālisti ir izanalizējuši no "Fregat" saņemto informāciju, aģentūrai "Interfax" pavēstīja avots Krievijas kosmosa un raķešu nozarē.

"Telemetriskās informācijas analīze apstiprināja sākotnējos secinājumus par to, ka paātrināšanas bloks "Fregat" veica pirmo manevru, lai ieietu orbītā nepareizā orientācijā. Rezultātā manevrs bija nevis paātrinošs, bet bremzējošs - un paātrināšanas bloks nevis iegāja pārejas orbītā, bet ar lietderīgo slodzi devās uz Zemi un nogrima Atlantijas okeānā," pavēstīja avots.

Kā norādīja avots, incidenta cēlonis bija kļūda lidojuma plānā, tādēļ Fregat" sācis griezties neoptimālā virzienā un nepaspēja kustību pabeigt līdz dzinēja iekārtas ieslēgšanai.

Šobrīd negadījuma izmeklēšanas komisija cenšas noskaidrot pakāpi, kurā tika pieļauta kļūda, norādīja avots.

Raķete "Sojuz-2. 1b" un paātrināšanas bloks "Fregat" ir apgādāti ar atšķirīgām vadības sistēmām. Kā vēsta "RussianSpaceWeb.com", nesējraķetes vadības sistēma bija ieprogrammēta palaišanai no "Vostočnij", savukārt "Fregat" lidojuma plāns bija aprēķināts tā, it kā raķete būtu startējusi no Baikonuras.

Ar "Sojuz-2. 1b" orbītā bija plānots nogādāt meteoroloģisko satelītu "Meteor-M".

Pirmais raķetes starts no kosmodroma "Vostočnij" notika 2016.gada aprīlī, un to vēroja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Raķetes starts bija svarīga robežzīme Krievijas likstu piemeklētajai kosmonautikas nozarei. Ar jaunā kosmodroma darbības uzsākšanu cerēts iezīmēt industrijas atdzimšanu, kas pēdējos gados piedzīvojusi apkaunojošu negadījumu virkni.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais