Pazudusī Argentīnas zemūdene, iespējams, uzsprāgusi [papildināts]

© AFP/ SCANPIX

Pagājušajā nedēļā pazudusī Argentīnas zemūdene ar 44 apkalpes locekļiem varētu būt uzsprāgusi, ceturtdien paziņoja Argentīnas flote, noliedzot iespēju, ka būtu noticis uzbrukums.

Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO) 15.novembrī, kad zemūdene pazuda, reģistrēja ar kodolieročiem nesaistītu īsu un spēcīgu anomālu notikumu, kas "atbilst eksplozijai".

Informācija atbilst tai, kas nākusi no ASV institūta, kas arī novērojis "hidroakustisku anomāliju" netālu no vietas, kur zemūdene pēdējo reizi uzturējusi sakarus ar floti, pavēstīja flotes pārstāvis Enrike Balbi.

Viņš norādīja, ka flotei nav informācijas par notikušā cēloņiem, tomēr noraidīja iespēju, ka zemūdene piedzīvojusi uzbrukumu.

REUTERS/ SCANPIX

"Mums nav nekādu pierādījumu, kas to apstiprinātu," piebilda flotes pārstāvis.

Argentīnas mediji vēstījuši, ka sprādzienu varētu būt izraisījis īssavienojums zemūdenes "ARA San Juan" akumulatoros. Vēl pirms zemūdenes pazušanas mediji bija ziņojuši par šādu problēmu.

Flote līdz šim nav saistījusi zemūdenes pazušanu ar tehniskām problēmām.

Nav zināms, vai reģistrētais sprādziens noticis tuvu ūdens virsmai vai arī tuvāk jūras dibenam, kas atrodas par 3000 metru dziļumā. "ARA San Juan" varēja iegremdēties 300 metru dziļumā.

Sakari ar Vācijā būvēto elektrodīzeļa zemūdeni ir pārtrūkuši kopš 15.novembra, kad tā atradās Sanhorhes līcī apmēram 430 kilometrus no Patagonijas piekrastes.

Zemūdenes meklēšanā piedalās Argentīnas karakuģi un lidmašīnas, un tajā palīdz ASV, Brazīlija, Čīle, Lielbritānija un Urugvaja.

Meklēšanu apgrūtina vētras.

Cerības izglābt zemūdenes apkalpi pirms tai beidzas nedēļai paredzētais skābeklis vairākkārt ir raisījusi un pēc tam arī satriekusi viltus trauksme par it kā no zemūdenes saņemtiem signāliem.

Zemūdene tika nodota ekspluatācijā 1985.gadā. Pēdējais tās remonts ir veikts 2014.gadā.

Pasaulē

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.