Lietuvā, iespējams, bijis CIP cietums
Lietuva atkal varētu nonākt starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar aizdomām, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Viļņas pievārtē varēja atrasties slepena ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ieslodzījuma vieta, jo šīs aizdomas pieminētas Starptautiskās krimināltiesas prokurores ziņojumā, kas pievienots viņas lūgumam sākt izmeklēšanu par noziegumiem, kas saistīti ar Afganistānas karu, tai skaitā iespējamajiem CIP slepenajiem objektiem Eiropā, kur varēja tikt spīdzinātas par terorismu aizdomās turētās personas.
Hāgas tiesas galvenā prokurore Fatu Bensuda savā ziņojumā raksta, ka šāds cietums Lietuvā, iespējams, darbojies 2005. un 2006.gadā.
"Šķiet, ka [tā dēvētais violetais centrs] atradās Lietuvā, Antaviļos, un darbojās aptuveni no 2005.gada februāra līdz 2006.gada martam. Šai laikā vismaz divi cietušie, kā tiek apgalvots, pieredzējuši spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos," viņa norāda.
Ziņojumā pieminēts, ka līdzīgi noziegumi, iespējams, izdarīti arī Polijā un Rumānijā.
Kā norādījis Lietuvas Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Arvīds Anušausks, kas 2009.gadā vadīja izmeklēšanu par varbūtēju CIP cietuma atrašanos Lietuvā, prokurores ziņojumā ir atsauces uz atklātībā izskanējušiem pieļāvumiem, bet noskaidrot visu patiesību bez ASV iesaistīšanās būtu sarežģīti.
"Informācija, ko viņa izmanto, ir ņemta no publiskiem avotiem, kuros nav tiešu, acīmredzamu un ar kaut kādiem faktiem vai detaļām pamatotu apgalvojumu - tur ir minējumi, ka varbūt varēja būt divi cilvēki, bet varbūt arī nevarēja," viņš otrdien sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Lietuva ir Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu dalībvalsts, tādēļ tai ir pienākums sadarboties ar šo tiesu, bet ASV Starptautiskās krimināltiesas darbībā nepiedalās.
"Galvenie avoti neatrodas Lietuvā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs. ASV nav parakstījušas šo konvenciju, un tas rada nopietnas problēmas," skaidrojis Anušausks.
Starptautiskā krimināltiesa ir otrā starptautiskā tiesu institūcija, kas varētu mēģināt noskaidrot, kas pirms desmit gadiem noticis bijušajā Antaviļu jātnieku sporta kompleksā, 15 kilometrus no Viļņas. Lietu par iespējamu spīdzināšanu jau izskata Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Strasbūrā, kurai Lietuvas valdība oficiāli apliecinājusi, ka Antaviļos bijis izvietots nevis slepens cietums, bet izlūkošanas atbalsta centrs.
Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika uzsākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls "ABC News" 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga "Al Qaeda" gūstekņiem. Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.
Lietuvā šo jautājumu izmeklēja īpaša Seima komisija un tiesībsargājošās iestādes. Prokurori izmeklēšanu ar pārtraukumiem turpina līdz pat šim laikam. Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas šai sakarā palīdzību lūgušas ASV, Polijai un Rumānijai.
Ilgu laiku Lietuvas valdība un Seima deputāti uzsvēra, ka Lietuvai nav nedz datu par konkrētu personu pārvietošanu, nedz iespēju tos iegūt, ja šādu informāciju nesniegs ASV.
Jaunas diskusijas izraisīja 2014.gadā publiskotais ASV Senāta ziņojums, kurā konkrēti centri nav pieminēti, tomēr cilvēktiesību aizstāvji pauduši viedokli, ka Lietuvā darbojies tā dēvētais violetais centrs, par kuru šai dokumentā teikts, ka tas darbojies no 2005.gada sākuma un slēgts 2006.gadā, jo tur nav bijusi nodrošināta medicīniskā aprūpe, un šajā centrā bijis ieslodzīts Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi.
Jauns pavērsiens iezīmējās pagājušajā vasarā, kad Lietuvas valdības pārstāvji Strasbūras tiesā skaidroja, ka nekāds slepens CIP ieslodzījuma centrs Lietuvā nav darbojies un amerikāņi pirms desmit gadiem uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas, bet Antaviļos izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad nav izmantotas minētajam mērķim. Runājot par vēl vienu izmeklēšanas materiālos minēto ēku pašā Viļņā, viņi norādīja, ka tā bijusi paredzēta "slepeno līdzstrādnieku eksfiltrēšanai", proti, nogādāšanai drošībā.
Bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kas ieņēma šo amatu no 1998. līdz 2003. un no 2004. līdz 2009.gadam, ne vienreiz vien paudis pārliecību, ka Lietuvas teritorijā nav notikusi slepena CIP cietumnieku pratināšana.