Apvainojumu dēļ Turcija atsauc karavīrus no NATO mācībām

© AP/ Scanpix

Ankara atsaukusi 40 karavīrus no NATO mācībām Norvēģijā, piektdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.

Prezidents televīzijā pārraidītā uzrunā parlamenta locekļiem paziņoja, ka atsaucis karavīrus no mācībām pēc ceturtdien notikuša incidenta, ko uzskata par apvainojošu sev un modernās Turcijas tēvam Kemalam Ataturkam.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien atvainojies Turcijai par apvainojumu, ko tai nācies piedzīvot.

Turcija, kas iestājās NATO 1952.gadā, ir nozīmīga alianses dalībvalsts, taču pēdējā laikā pieaugusi spriedze tās attiecībās ar citām NATO dalībvalstīm, galvenokārt saistībā ar Ankaras reakciju uz pagājušā gada vasarā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu. Bažas radījušas arī Turcijas arvien ciešākās attiecības ar Krieviju.

Neiedziļinoties incidenta detaļās, Erdoans sacīja, ka nesen militārajās mācībās izmantota tā dēvētā ienaidnieku karte, kurā iekļauts Ataturka attēls un viņa vārds. Erdoans sacīja, ka "tie bijuši mērķi".

Erdoans atklāja, ka viņu par notikušo informējis Turcijas Eiropas Savienības lietu ministrs Emers Čeliks un Turcijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Hulusi Akars, kuri bija ceļā uz NATO konferenci Kanādā.

Viņi pastāstījuši par notikušo un sacījuši, ka Turcijas karavīri no mācībām jāatsauc, bet Erdoans tam nekavējoties piekritis.

Turcijas amatpersonas, ar kurām sazinājās aģentūra AFP, sacīja, ka pagaidām sīkākas informācijas par incidentu nav. Arī Norvēģijas armija nav komentējusi notikušo.

Vairāki Turcijas mediji ziņo, ka, spriežot pēc Erdoana izteikumiem, viņa un Ataturka attēli izmantoti par mērķiem militārajos treniņos.

NATO mājaslapa vēsta, ka Norvēģijā pašreiz notiek divas militārās mācības. Par kurām runāja Erdoans, nav skaidrs.

Stoltenbergs atvainojoties uzsvēra, ka "incidents bijis individuālas rīcības rezultāts un neatspoguļo NATO uzskatus".

"Viņš bija civilais līgumdarbinieks, ko apstiprinājusi Norvēģija, un nevis NATO darbinieks," teikts Stoltenberga paziņojumā, kas liecina, ka par iespējamo disciplināro sodu lems Norvēģija.

Svarīgākais