Vēža skrīninga programma Igaunijā ir efektīva

Valsts apmaksātā vēža skrīninga jomā vislabākā situācija ir Igaunijā, kur pēdējo piecu gadu laikā mirstība no atsevišķām onkoloģiskām saslimstībām ir mazinājusies.

Kā šodien preses pārstāvjiem norādīja onkologs Indreks Oro no Igaunijas, mazinājusies par pāris procentiem mirstība gan no krūts vēža, gan dzemdes kakla vēža. Ja arī skrīninga programmas sāka ieviest pirms desmit gadiem, tad tikai pēdējos piecos gados tiek novēroti tā rezultāti.

Oro arī pastāstīja, ka onkoloģija Igaunijā ir prioritāte medicīnas jomā. Turklāt pēdējo gadu laikā izstrādātā un ieviestā stratēģija onkoloģijas jomā devusi savus rezultātus.

Viņš arī uzsvēra, ka ārstniecība pārsvarā tiekot virzīta ambulatorajās iestādēs, jo to skaits laikā no 1992.gada līdz 2002.gadam palielinājies no 147 līdz 625, bet slimnīcu skaits mazinājies no 118 līdz 50.

Lietuvas kolēģis Ernests Janulionis norādīja, ka situācija Lietuvā ir sarežģītāka, jo te medicīnu spēcīgi ietekmējusi ekonomiskā krīze. Valstī darbojas četras skrīninga programmas krūts, kolorektālā, dzemdes kakla un prostatas vēža diagnosticēšanai, taču diemžēl programma neaptver visu valsti. Turklāt nereti reģionu cilvēkiem ir sarežģīts process jāiziet līdz nokļūšanai lielajos centros, tāpēc bieži slimība tiek diagnosticēta jau novēloti.

Tai pat laikā viņš atzina, ka pēdējos gados aptuveni puse atklāto vēža gadījumu tiekot diagnosticēta agrīnās stadijās. Un šai rādītājā redzami uzlabojumi. Turklāt esot nedaudz mazinājusies mirstība.

Latvijas Onkoloģijas centra direktors Viesturs Krūmiņš norādīja, ka šogad jaunatklāto vēža gadījumu skaits pieauga, turklāt neesot uzlabojumi arī agrīnā diagnostikā. Viņš gan uzskata, ka lielā mērā tā ir pašu cilvēku attieksme pret savu veselību. Valstī darbojas trīs skrīninga programmas, taču cilvēki īpaši neatsaucas.

Piemēram pērn tikai ap 20% sieviešu atsaucās Veselības norēķinu centra aicinājumam un devās uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža valsts apmaksāto pārbaudi.

Pastāv bažas, ka, iespējams, daļa cilvēku nesaprot latviešu valodā rakstīto vēstuli.

Norēķinu centra pārstāvji norādīja, ka likums viņiem liedz sūtīt vēstuli arī krieviski, taču vēstulē norādīts, ka ar vēstules tekstu krievu valodā var iepazīties centra mājaslapā.

Kā ziņots, no šodienas līdz 15.maijam Rīgā notiks vēža pacientu ārstēšanai veltīti pasākumi

Šodien Rīgā notiks 4.Baltijas un Ziemeļvalstu simpozijs onkoloģijā, bet 14.maijā un 15.maijā notiks 5.Baltijas Onkoloģijas kongress.

2000.gadā Latvijā ar ļaundabīgiem audzējiem saslima 8685 cilvēki, 2009.gadā - 10 020. Pēdējo desmit gadu laikā saslimušo skaits palielinājies par 15,37%. Turklāt Latvijā samazinās I un II stadijā jeb agrīni atklāto ļaundabīgo audzēju skaits.

Latvijas valsts nodrošina trīs apmaksātas skrīninga programmas - krūts, dzemdes kakla, resnās un taisnās zarnas vēžu skrīningu. Atsaucība ir ļoti zema, piemēram, 2009.gadā uz izmeklēšanos tika aicinātas ap 90 000 sieviešu, ieradās tikai katra piektā no aicinātajām.

Izplatības ziņā 18,2% vīriešu slimo ar plaušu vēzi, 17% - ar prostatas vēzi, 9,2% - ar kolorektālo vēzi, pēc tam seko ādas, kuņģa un citas onkoloģiskās saslimšanas.

Sieviešu joprojām biežākā onkoloģiskā saslimšana ir krūts vēzis - 19,2% no visām onkoloģiskajām saslimšanām, kam seko kolorektālais vēzis - 11%, ādas vēzis - 10,8%, tad seko dzemdes vēzis, olnīcu vēzis un citas onkoloģiskās saslimšanas.

No ļaundabīgiem audzējiem pērn mira 304,4 vīrieši uz 100 000 iedzīvotāju. 26,9% gadījumu nāves iemesls bija plaušu vēzis. Sieviešu vidū mirstības rādītājs bija 228,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Visvairāk sieviešu mira no krūts vēža - 15,8%.