Traģiskajā Irānas zemestrīcē bojā gājuši vismaz 430 cilvēki

Bojāgājušo skaits zemestrīcē, kas svētdienas vakarā skāra Irākas-Irānas robežas apvidu, robežas Irānas pusē sasniedzis 430, otrdien vēsta ziņu aģentūra IRNA.

7156 cilvēki ievainoti. Vairums savainojumu nav smagi, un no ievainotajiem hospitalizēti mazāk nekā 1000, sacīja Irānas krīžu vadības dienesta pārstāvis Behnams Saidi.

Oficiālais bojāgājušo skaits aprēķināts, ņemot vērā provinču varasiestāžu izsniegtās miršanas apliecības. Daži mediji gan ziņo, ka upuru skaits varētu būt lielāks, jo vairāki upuri apglabāti, tuviniekiem nesaņemot varasiestāžu miršanas apliecības.

Scanpix

Irākā zemestrīcē dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki, bet 535 ievainoti, pavēstīja Iekšlietu ministrija. Visi upuri ir Irākas Kurdistānas reģionā.

ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) ziņoja, ka 7,3 magnitūdas stiprā zemestrīce 23,2 kilometru dziļumā plkst.21.48 pēc Irānas laika (plkst.20.18 pēc Latvijas laika) notika 31 kilometru no Halebdžas, Irākas ziemeļaustrumos.

Glābšanas darbi pārsvarā kurdu apdzīvotajā Irānas apvidū pilnā apjomā sākās pirmdien līdz ar saullēktu, sacīja Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Drīz pēc zemestrīces sekoja 4,5 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet jau pēc pusnakts - 4,7 magnitūdu pēcgrūdiens. Baidoties, ka var sekot citi pēcgrūdieni, daudzas ģimenes nakti pavadījušas zem klajas debess.

Zemestrīces grūdienus varēja just arī Irākas galvaspilsētā Bagdādē un pat Turcijas dienvidaustrumos, vēstīja aģentūras AFP žurnālisti.

Kalnainajā reģionā notikusī zemestrīce izraisījusi zemes nogruvumus, kas apgrūtina glābšanas darbus.

Scanpix

Vissmagāk cietusi Irānas Kermānšāhas province, sevišķi Sarepole Zahāba, kas atrodas kalnos, kas šķir Irānu un Irāku. Pilsētā nav elektrības un pārrauta ūdens apgāde. Arī telefona sakari ir traucēti.

2003.gadā 6,6 magnitūdas stiprā zemestrīcē Irānā dzīvību zaudēja aptuveni 26 000 cilvēku.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais