ASV apelāciju tiesa Kalifornijas štatā pirmdien atļāva daļēji stāties spēkā prezidenta Donalda Trampa jaunākajam imigrācijas ierobežošanas rīkojumam, tomēr radot izmēmumus ārvalstniekiem, kuriem ir saites Savienotajās Valstīs.
Devītā apgabaltiesa Sanfrancisko nolēma, ka Trampa administrācija drīkst liegt iebraukšanu sešu lielākoties musulmaņu apdzīvotu valstu pilsoņiem, kuriem nav "bona fide" (labā ticībā balstītu) attiecību ar kādu personu vai organizāciju Savienotajās Valstīs.
Izņēmums noteikts tiem ieceļotājiem, kuriem ASV ir radinieki, kā arī tiem, kuriem tur ir darbs, biznesa sakari vai saistība ar izglītības iestādēm.
Trampa administrācija septembrī izsludināja imigrācijas ierobežošanas rīkojumu, kas attiecās uz ieceļotājiem no Čadas, Irānas, Jemenas, Lībijas, Sīrijas Somālijas un Ziemeļkorejas, kā arī noteiktām Venecuēlas valdības amatpersonām un to ģimenes locekļiem.
Tomēr ASV federālais tiesnesis Deriks Vatsons Havaju štatā oktobrī bloķēja lielāko daļu no Trampa rīkojuma, apturot to tikai pāris stundas pirms stāšanās spēkā.
Rīkojumu tiesā par visām valstīm, izņemot Venecuēlu un Ziemeļkoreju, bija apstrīdējis Havaju štats.
Rīkojuma bloķēšanu pēc tam Trampa administrācija pārsūdzēja.
Jaunie ieceļošanas ierobežojumi septembrī tika paziņoti, lai nomainītu iepriekšējo uz laiku noteikto ieceļošanas aizliegumu.
Ieceļošanas aizliegumu uz 90 dienām Augstākā tiesa bija atļāvusi piemērot tiem Irānas, Jemenas, Lībijas, Somālijas, Sīrijas un Sudānas pilsoņiem, "kuriem nav "bona fide" attiecību ar kādu personu vai organizāciju Savienotajās Valstīs".
Jaunajā Trampa rīkojumā septembrī no saraksta tika izņemta Sudāna, bet pilnīgs ieceļošanas aizliegums tika noteikts Čadas un Ziemeļkorejas pilsoņiem, bet Venecuēlas gadījumā aizliegts iebraukt noteiktām amatpersonām un to ģimenes locekļiem.