Līdzšinējais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons intervijā beļģu laikrakstam "Le Soir" atzinis, ka ir gatavs pieņemt jaunas attiecības ar Spāniju, kas var arī nenozīmēt Katalonijas neatkarības iegūšanu.
"Ir iespējams cits risinājums, kas nav neatkarība," intervijā laikrakstam sacīja politiķis, ļaujot noprast, ka ir gatavs mīkstināt savu nostāju.
Pudždemons arī sacīja, ka ir gatavs "pieņemt citu attiecību realitāti ar Spāniju", un, kaut arī pats ir par Katalonijas neatkarību, viņš vairāku gadu garumā centies izveidot šādas attiecības, tomēr "[Spānijas ekspremjera Hosē Marijas] Asnara nākšana pie varas šo procesu apturēja".
"Tautas partija ir atbildīga par neatkarības kustības atdzimšanu," sacīja Pudždemons, atgādinot par 2006.gadu, kad šī partija vadīja centienus tiesā pret Katalonijas autonomijas statūtiem, kurus bija apstiprinājis Spānijas parlaments un referendumā ratificējuši Katalonijas vēlētāji.
Neraugoties uz to, Spānijas Konstitucionālā tiesa pēc četrus gadus ilgušās lietas izskatīšanas 2010.gadā pasludināja, ka liela daļa statūtu ir nekonstitucionāla vai nepiemērojama.
Tas tiek uzskatīts par pagrieziena punktu reģiona centienos pēc neatkarības, un drīz vien Barselonā izraisījās plaši protesti.
Pudždemons šobrīd atrodas Briselē, gaidot, kad Beļģijas tiesa izskatīs Spānijas prasību par viņa izdošanu.
Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu.
Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Vairākiem bijušajiem Katalonijas valdības locekļiem, kam izvirzītas apsūdzības par dumpi, musināšanu un sabiedrisko līdzekļu nepiemērotu izlietošanu, piemērots pirmstiesas apcietinājums.