Eksperts: Arī Baltijas valstīm ir jāuztraucas par Ziemeļkorejas krīzi
Vēl daudz jāpaveic, lai Baltijā un Polijā izvietotie NATO spēki spētu lieliski sadarboties, šādu viedokli intervijā pauda transatlantiskās drošības eksperts Džims Taunsends.
Taunsends, kurš bijušās ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijā nodarbojās ar Eiropas drošības un NATO jautājumiem, norādīja, ka vairāk jāstrādā pie plānošanas un sadarbības starp Baltijas valstīs un Polijā izvietotajām NATO vienībām un ASV spēkiem, kas ierodas uz divpusējo vienošanos pamata. Viņš vērsa uzmanību, ka, izvietot spēkus ir viena lieta, pavisam cita ir tas, kā tos ikdienā izmantot apmācībās, reģionālās sadarbības attīstīšanā, arī sadarbībā ar Ziemeļvalstīm.
"Vienmēr esmu bažījies par to, kā šīs vienības spētu saskaņoti darboties, ja kaut kas šeit notiktu, kāds ir kopējais plāns un kā mēs trenējamies, lai spētu to izpildīt. Mums priekšā ir daudz darba, lai pārliecinātos, ka komandstruktūra un kontroles mehānismi darbojas raiti un šie spēki spēj viegli sadarboties arī ar ASV spēkiem, kas šeit atrodas, tāpat kā ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, piemēram, ar Latvijas spēkiem, kuri ir ļoti labā līmenī," teica Taunsends.
Viņš noraidīja, ka reģionā būtu jāizvieto vairāk spēku, jo drīzāk būtu jānodrošina spēja visefektīvākajā veidā izmantot to, kas Baltijā un Polijā jau ir.
Komentējot bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa reakciju kritiskas situācijas apstākļos, eksperts uzsvēra, ka Tramps ir citādāks nekā jebkurš cits prezidents vai politiķis, kāds ASV ir bijis pagātnē, tomēr ļoti svarīgi ir tas, ka ap viņu ir cilvēki, kuri spēj kontrolēt situāciju. Viņš skaidroja, ka prezidenta vārds nav kā likums, un, ja pienāktu kritiska situācija, kad būtu jāpieņem svarīgi lēmumi un jāveic svarīgas darbības, tas viss būtu ļoti pārdomāts un izsvērts.
REUTERS/ SCANPIX
"Esmu pārliecināts, ka ap prezidentu esošie cilvēki nodrošinātu, ka tā notiek. Es nedomāju, ka viņi prezidentam šādā situācijā ļautu tvītot visu, kas ienāk prātā. Šie cilvēki nodrošinātu, ka visas iespējas tiek piedāvātas, apsvērtas un izdiskutētas, ka prezidents saprot dažādu darbības scenāriju sekas. Kad lēmums būtu pieņemts, tas noteikti nebūtu prezidenta emociju vadīts, tas būtu izsvērts lēmums, kas pieņemts pēc diskusijām ar labiem padomniekiem un visu iespēju apsvēršanas," apliecināja Taunsends.
Transatlantiskās drošības eksperts vērsa uzmanību, ka viesiem, tajā skaitā arī Baltijas valstīm, būtu jāuztraucas par Ziemeļkorejas krīzi, jo tā ir saistīta ar kodolieročiem un teorētiski var izraisīt ļoti vardarbīgu militāru reakciju. Viņš uzskata, ka šī krīze bez šaubām novērš ASV uzmanību, atraujot to no Baltijas valstīm vai situācijas Eiropā, tomēr no tā nebūtu jābaidās.
"Mēs varam palīdzēt caur savām vēstniecībām, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai mēs par jūsu problēmām nepiemirstam. Tāpat ir jāņem vērā arī šo draugu un sabiedroto NATO un Eiropas Savienības lomas. Viņiem šīs lomas ir jāspēlē. Nevar paļauties tikai uz ASV, jo mēs nespējam paveikt it visu," sacīja Taunsends.