Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns otrdienas vakarā atzinis sakāvi vēlēšanās un atkāpies no amata, un par jauno premjerministru kļuvis Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Konservatīvo partijas līderis Deivids Kemerons.
Brauns, aizejot no augstākā līmeņa politikas, novēlēja Kemeronam panākumus, vienlaikus atzīstot, ka viņa personīgās vājības, tādas kā sliktās prezentācijas iemaņas un nepacietība, nākušas par sliktu viņa trīs gadus ilgās valdīšanas laikā.
"Tikai tie, kas bijuši premjerministra amatā, var saprast pilnu atbildības nastu un un milzīgo iespēju darīt labu," sacīja Brauns.
43 gadus vecais Kemerons kļuvis par jaunāko Lielbritānijas premjeru aptuveni divu gadsimtu laikā.
Viņu pēc Brauna atkāpšanās drīz pie sevis izsauca karaliene Elizabete II, kas viņu izvirzīja premjera amatam, līdz ar to izbeidzās konservatīvo 13 gadus ilgā atrašanās opozīcijā.
Dažas minūtes pēc viņa izvirzīšanas amatam viņam piezvanīja ASV prezidents Baraks Obama, kas viņu uzaicinājis jūlijā ierasties vizītē ASV. Viņu telefoniski apsveikuši arī citi pasaules līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Austrālijas premjerministrs Kevins Rads.
Runājot pie Dauningstrītas biroja, Kemerons pavēstīja, ka veidos pilnvērtīgu koalīciju ar liberāldemokrātiem.
"Mans mērķis ir radīt īstu un pilnvērtīgu koalīciju starp konservatīvajiem un liberāldemokrātiem," paziņoja Kemerons. "Manuprāt, tas ir pareizais ceļš, lai dotu valstij spēcīgu, stabilu, labu un krietnu valdību."
Liberāldemokrātu vadītājs Niks Klegs nominēts par premjerministra vietnieku un viņa partija trešdienas rītā paziņoja, ka atbalsta vienošanos par pirmās koalīcijas valdības izveidi kopš Otrā pasaules kara.
"Mēs veidosim jauna veida valdību," paziņoja Klegs, paužot cerību, ka tas iezīmēs "jaunas politikas sākumu, kurai es vienmēr esmu ticējis".
Bijušais konservatīvo līderis Viljams Heigs izvirzīts ārlietu ministra amatam, 38 gadus vecais Džordžs Osborns kļūs par finanšu ministru, bet Liams Fokss - par aizsardzības ministru.
Dramatiskā līderu nomaiņa notika vairākas dienas pēc ceturtdien notikušajām vēlēšanām, kurās neviena no partijām pirmo reizi kopš 1974.gada neguva absolūto vairākumu.
Kā ziņots, Lielbritānijas pilsoņi 6.maijā notikušajās vēlēšanās nobalsoja par parlamentu, kurā nevienai partijai nav absolūtā vairākuma. 650 vietu parlamentā lielākā frakcija būs līdzšinējās opozīcijas konservatīvajiem - torijus parlamentā pārstāvēs 306 deputāti.
Leiboristi būs pārstāvēti ar 258, bet liberāldemokrāti - ar 57 deputātiem.
Parlamentārajam vairākumam bija nepieciešamas vismaz 326 deputātu balsis.