Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Pasaulē

Jaroslava Kačiņska popularitāte pirms vēlēšanām pieaug

Pēdējo nedēļu laikā mazliet palielinājusies bijušā Polijas premjera, traģiski aviokatastrofā bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska dvīņubrāļa Jaroslava Kačiņska popularitāte, tomēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņš samērā pārliecinoši zaudēs centristam Broņislavam Komorovskim vēlēšanu otrajā kārtā.

Reuters atgādina, ka prezidenta vēlēšanas Polijā notiks 20. jūnijā. SMG/KRC rīkotā aptauja liecina, ka vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no desmit pretendentiem nesaņems vairāk par 50% balsu. Šie dati vēsta, ka par valdošās centriskās partijas Pilsoniskā platforma kandidātu B. Komorovski gatavi balsot 45%, bet par J. Kačiņski, kurš pārstāv opozīcijā esošo konservatīvo partiju Likums un taisnīgums, – 34% vēlētāju. J. Kačiņska potenciālo atbalstītāju skaits kopš maija sākuma pieaudzis par 7%, tomēr prognozes liecina, ka otrajā vēlēšanu kārtā (tā tiks rīkota 4. jūlijā) par B. Komorovski nobalsos 55%, bet par J. Kačiņski – 41% vēlētāju. Aptaujas liecina, ka par B. Komorovski gatavojas balsot galvenokārt izglītotie pilsētu iedzīvotāji, savukārt J. Kačiņskim ir labas pozīcijas lauku reģionu iedzīvotāju vidū, viņu arī vairāk sliecas atbalstīt sievietes.

Iepriekš valdošās partijas piekritēji uzskatīja, ka ir iespējama B. Komorovska uzvara jau vēlēšanu pirmajā kārtā, taču tagad, redzot, ka J. Kačiņskis atgūst spēkus, viņa virzienā tiek raidīta asa kritika. Vairāki Polijas mediji izņirgājušies par bijušā premjera emocionālo pateicību Krievijai – par traģiskās aviokatastrofas izmeklēšanu, iejūtību, kas izrādīta sēru dienās, un Katiņas traģēdijas noslēpumu atklāšanu, vēsta Deutsche Welle. Jāatgādina, ka līdz šim brāļi Kačiņski uzskatīti par politiķiem, kuri pret Krieviju, tāpat kā Vāciju, attiecas ļoti naidīgi.

Savukārt Pilsoniskās platformas līderis, Polijas premjerministrs Donalds Tusks intervijā laikrakstam Gazeta Wyborcza brīdinājis, ka J. Kačiņska, kurš valdību vadīja no 2006. līdz 2007. gadam, nokļūšana prezidenta amatā var kaitēt Polijas ekonomikai. "Ja mēs zaudēsim šīs vēlēšanas, Polija var kļūt par kārtējo destabilizēto Eiropas valsti. Ekonomiskā stabilitāte ir kļuvusi par Polijas firmas zīmi, bet mums nevajadzētu aizmirst, ka tā ir nesena parādība un Polijai stabilitāte nav dota uz mūžīgiem laikiem. Vēlēšanas var kļūt par kritisku momentu, un mēs varam zaudēt savu stabilitāti," uzsvēris D. Tusks, atgādinot, ka Polija ir vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā pagājušogad novērota ekonomikas izaugsme (par 1,8%).