Spānijas valdība guvusi opozīcijas atbalstu Katalonijas reģionālā parlamenta atlaišanai un jaunu vēlēšanu sarīkošanai janvārī, lai tādējādi atrisinātu krīzi, kuru izraisījuši katalāņu neatkarības centieni.
Lielākā opozīcijas partija - sociālisti - piektdien paziņojusi, ka atbalstīs īpašos pasākumus centrālās valdības tiešās pārvaldes atjaunošanai reģionā, lai apvaldītu pašreizējo separātiski noskaņoto Katalonijas valdību.
Premjerministrs Marjano Rahojs, kurš lūdzis opozīcijas atbalstu, lai varētu vienotā frontē ķerties pie krīzes risināšanas, sestdien izsludinājis valdības ārkārtas sēdi, kurā paredzēts lemt par Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.
Spānijas valdība piektdien atteicās apstiprināt, vai īpašo pasākumu paketē iekļauta arī pirmstermiņa reģionālo vēlēšanu sarīkošana, Rahojam norādot, ka par iecerētajiem pasākumiem tiks paziņots tikai sestdien.
Tomēr valdības pārstāvis Inigo Mendess de Vigo iknedēļas preses konferencē izteicās, ka vēlēšanas, domājams, tiks izsludinātas. "Loģisks šī procesa noslēgums būtu jaunas vēlēšanas, kas sarīkotas saskaņā ar likumu," norādīja de Vigo.
Tā būs pirmā reize četru desmitgažu laikā kopš demokrātijas atjaunošanas, kad Spānijas valdība ķersies pie konstitūcijas normas, kas ļauj tai apturēt kādas reģionālās valdības darbību un izsludināt vēlēšanas.
Rahojs pirms šī soļa speršanas vēlas panākt plašu konsensu, jo autonomijas apturēšana draud izraisīt vēl plašākus masu protestus Katalonijā.
Katalonijas reģionālās valdības vadītājs Karless Pudždemons noraidījis Madrides prasību atteikties no neatkarības iecerēm, to pamatojot ar 1.oktobrī notikušo referendumu, kuru Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par antikonstitucionālu.
Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu datiem 90% balsojušo referendumā atbalstījuši atdalīšanos no Spānijas.
Tajā pašā laikā tautas nobalsošanā piedalījās vienīgi 42% no 5,3 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.
Pēc tam, kad Rahojs sestdien paziņos par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, šo lēmumu vēl jāapstiprina Spānijas parlamenta augšpalātai, kuras sēde paredzēta 27.oktobrī.
SCANPIX
Spānijas konstitūcijas 155.pats paredz gan reģionālās valdības un parlamenta atlaišanu, gan mērenākus pasākumus, piemēram, atsevišķu departamentu vadītāju atcelšanu.
Madride piektdien uzsvērusi, ka valdības pasākumu mērķis neesot atņemt katalāņiem autonomiju, bet gan vienīgi uz laiku atjaunot tiešo pārvaldi, kamēr netiks izveidota jauna valdība, kas darbosies Spānijas likumu ietvaros.
Sociālistu pārstāve Karmena Kalvo, kas piedalījās starppartiju sarunās par pasākumiem Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanai, televīzijas kanālam TVE pavēstīja, ka viens no pasākumiem būšot ārkārtas vēlēšanu sarīkošana janvārī.
Sīkākus paskaidrojumus viņa nesniedza, vienīgi piebilda, ka sociālisti atbalstot "maigo" pieeju krīzes risināšanai.
