Politiskie bēgļi no Krievijas: Kremlis centās inscenēt nāvējošus negadījumus; atņēma pases

Krieviju vairs nevar saukt par īsti demokrātisku valsti, un likumi tur darbojas tikai to “izredzēto personu” labā, kuras ir pietuvinātas valdošajai Kremļa varai, šonedēļ Saeimas deputātiem no grupas “Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam” liecināja Pēterburgas Parlamenta bijusī deputāte Olga Ļitviņenko, kurai šobrīd Polijā piešķirts politiskais patvērums, kā arī politiskais bēglis Igors Sičevs, kurš pašlaik pieprasījis politisko patvērumu Latvijā.

Abas Krievijas valdošās varas vajātas personas - I. Sičevu un O. Ļitviņenko - Saeimā uzklausīja parlamentārieši Juris Viļums (LRA) un Mārtiņš Šics (LRA), kā arī divi Rīgas domes deputāti - Juta Strīķe (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP).

I. Sičevs deputātiem stāstīja, kāpēc viņš bija spiests aizbēgt no Krievijas, atstājot tur savu ģimeni. Pēc konflikta ar Krievijas politiskajai elitei pietuvinātā uzņēmuma “Fosagro” vadību ar viņu vairākkārtīgi centušies izrēķināties. “Viņi mēģināja inscenēt autoavārijas, bet es pārsteidzošā kārtā paliku dzīvs. Neatkarīgas ekspertīzes apliecināja, ka pirms brauciena ir bojāta automašīna. Pret mani ierosināja arī krimināllietu un atņēma pasi, lai es nevarētu izbēgt,” skaidroja I. Sičevs. Strīds ar uzņēmuma vadību I. Sičevam aizsākās pēc tam, kad viņš nesaņēma norunāto atlīdzību par “Fosagro” interešu aizstāvību tiesā pret valsti par nodokļu uzrēķinu.

Šobrīd “Fosagro” kontrolpakete atrodas Krievijas miljardiera Andreja Gurjeva rokās, savukārt aptuveni 10% uzņēmuma akciju pieder Vladimiram Ļitviņenko, kurš bija Vladimira Putina politiskās kampaņas menedžeris 2000. un 2004. gadā.

Arī O. Ļitviņenko ir spiesta slēpties un joprojām baidās par savu drošību. Viņas tēvs V. Ļitviņenko Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm ziņoja par meitas nolaupīšanu, kurā vainoja viņas bijušos palīgus. Viņi tika arestēti un notiesāti dažādās safabricētās krimināllietās. Savuкārt pašas O. Ļitviņenko paziņojumus, ka viņa nav nolaupīta un dzīvo Eiropā, tiesībsargajošās iestādes ignorēja. “No pašas pieredzes varu teikt, ka pat, ja esi deputāts Krievijā, bet neatbalsti valdošo varu, neko nav iespējams izdarīt. Man bija kolēģi, kas cilvēcīgi mani saprata, taču atteicās iebilst valdošajai varai, jo visi ir iebiedēti, ” deputātiem sacīja O. Ļitviņenko.

“Šodien Krievijā valda propaganda. Visa vēsture ir pārrakstīta,” pauda bijusī Pēterburgas parlamentāriete. Viņa sacīja, ka publiskajā telpā nepieciešams arvien plašāk ziņot par visām koruptīvajām darbībām Krievijā un par to, kā tiek apspiests ikviens, kas nepakļaujas izveidotajai sistēmai. “Ukrainā notiek karš, tikai Krievijas medijos par to nestāsta. Tas ir skaidrs, ka Krima tika vardarbīgi okupēta.” pauda O. Ļitviņenko, vaicāta par viedokli Krimas okupācijas jautājumā.

Saeimas deputāti pauda vēlmi meklēt iespējas palīdzēt ikvienam emigrantam no Krievijas, kas ieradies Latvijā, valdošās varas vajāts, tostarp aktualizējot jautājumu par “Magņitska likuma” pielietošanu, kas nosaka sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem no Krievijas. Tāpat Viļums uzsvēra, ka vēlētos palīdzēt Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem gūt informāciju par notikumiem Krievijā ne tikai no Krievijas federālajiem kanāliem.