Rīt ap pusdienlaiku Oslo paziņos, kam piešķirta 2017. gada Nobela miera prēmija. Tieši šī nominācija tradicionāli bijusi vispretrunīgāk vērtētā un arī intriģējošākā.
Gadu no gada eksperti itin pārliecinoši skaidro, kādēļ šī balva būtu piešķirama tai vai citai pasaulē labi zināmai personai vai organizācijai, taču Nobela komiteja nereti parūpējas par lieliem pārsteigumiem - piemēram, 2004. gadā balvu piešķīra kenijietei Vangari Mātajai, kuras dibinātā ekoloģiskā kustība nodarbojās ar koku stādīšanu Āfrikā.
Norvēģijas Nobela komiteja, kā ierasts, aprobežojusies vien ar sausu statistiku, pavēstot, ka uz šā gada miera prēmiju pieteikti 318 kandidāti - 215 personas un 103 organizācijas, ziņo AFP. Komitejas nolikums liedz 50 gadu garumā oficiāli izpaust pretendentu vārdus, taču šis klusēšanas zvērests nav saistošs tiem, kuriem ir tiesības izvirzīt kandidātus - iepriekšējo gadu Nobela prēmiju laureātiem, valstsvīriem, slaveniem profesoriem utt.
Līdz ar to galveno favorītu vārdi ir zināmi, un gan AFP, gan Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka lielākās izredzes saņemt prēmiju ir personām, kas devušas vislielāko ieguldījumu 2015. gada Irānas kodoldarījuma noslēgšanā. Pēc intensīvām sarunām sešas pasaules lielvalstis (ASV, Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija un Vācija) vienojās ar Irānu, ka tā iesaldēs savas kodolieroču izstrādāšanas programmas attīstību, bet starptautiskā sabiedrība atcels pret Irānu noteiktās sankcijas. Kodolieroču tēma šogad ir aktualizējusies pēc Ziemeļkorejas veiktajiem starpkontinentālu raķešu un ūdeņraža bumbas izmēģinājumiem, tādēļ, pēc vēsturnieka Asles Svēna domām, Nobela komitejas izvēle var nosliekties par labu bijušajam ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, ES augstajai komisārei drošības un ārlietu jautājumos Federikai Mogerīni un Irānas ārlietu ministram Mohammedam Džavadam Zarifam, kuru ieguldījums vienošanās panākšanā bija vislielākais. Vienlaikus, tas būtu arī nepārprotams signāls ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš iepriekš vienošanos nosaucis par «sliktāko darījumu pasaules vēsturē», bet pašlaik vēl nav atklājis, kā tās izpildi vērtēs šomēnes iesniedzamajā ziņojumā ASV Kongresam. «Ņemot vērā situāciju ap Ziemeļkoreju, ir ļoti svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas ierobežo kodolieroču izstrādāšanu un izplatīšanu,» intervijā AFP sacījis Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) vadītājs Henriks Urdāls.
Šīs prognozes gan atšķiras no bukmeikeru viedokļa. Piemēram, William Hill ieskatā, lielākās izredzes saņemt Nobela miera prēmiju ir Romas pāvestam Franciskam, kuram uz papēžiem min Vācijas kanclere Angela Merkele, savukārt Unibet par favorītu uzskata Amerikāņu pilsonisko brīvību savienību (ACLU), otrajā vietā liekot pāvestu. PRIO ekspertu ieskatā, uz Nobela prēmiju varētu pretendēt arī ANO Bēgļu lietu komisija (UNHCR) un tās vadītājs Filipo Grandi, vai Turcijas laikraksts Cumhuriyet un tā bijušais galvenais redaktors Džans Dundars, kas simbolizē neatkarīgo mediju cīņu pret Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana mēģinājumiem ierobežot preses brīvību. Starp pretendentiem esot arī Krievijas līderim Vladimiram Putinam nepaklausīgā avīze Novaja gazeta un cilvēktiesību grupa Memorial ar Svetlanu Gannuškinu priekšgalā. Tajā pašā laikā Bloomberg izjautātie speciālisti nav pārliecināti, vai Nobela komiteja atkal būs gatava sabojāt attiecības ar kādu pasaulē nozīmīgu valsti (kā tas notika ar Ķīnu, kad
2010. gadā prēmiju piešķīra ieslodzītajam disidentam Liu Sjaobo) un tās izvēle varētu būt neitrālāka. Galu galā, rezervē taču allaž ir tāds mūžīgais kandidāts kā Kongo ginekologs Deniss Mukvebe, kurš palīdz Āfrikas militārajos konfliktos seksuāli izmantotajām sievietēm un jau vairāku gadu garumā tiek uzskatīts par reālu pretendentu uz prēmiju.