Juristi Lietuvai iesaka nopietni apsvērt 28 miljonu eiro lielā naudassoda apstrīdēšanu

© AFP/ SCANPIX

Juristi Lietuvas valdībai ieteikuši nopietni apsvērt iespēju pārsūdzēt tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa likvidēšanu starp Lietuvu un Latviju, tomēr lielas cerības uz sekmīgu iznākumu nelolo.

Viņi atzīst, ka šāda pesimistiska viedokļa iemesls ir tiesas prāvu statistika un atklātībā zināmie argumenti.

Izšķirties par tiesāšanos Lietuvu varētu pamudināt iespēja, ka gadījumā, ja EK lēmums netiks apstrīdēts un stāsies spēkā, tas pavērs ceļu Latvijas valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" vai Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" kontrolētajam Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva" pieteikt savas prasības par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Vienlaikus norādīts, ka tiesu maratons ļautu lietuviešiem attālināt soda nomaksu.

Lēmums par to, vai tiesāties, Lietuvai jāpieņem 70 dienu laikā. Šobrīd varas gaiteņos tiek aktīvi spriests par iespējamajiem plusiem un mīnusiem - gan ekonomiskajiem, gan politiskajiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis advokātu biroja "Sorainen" partneris Daivis Švirins, valsts uzņēmumam jāizmanto "visas iespējas, ja tādas ir saskatāmas, iekams pacelt rokas padodoties".

"Manuprāt, iespējas pastāv, bet, lai vērtētu detalizētāk, ir jāzina visi materiāli, uz ko EK balstījusi savu lēmumu. Galvenais strīds ir par to, vai sliežu ceļš tika izārdīts, lai traucētu pa turieni vest kravas, vai arī bija citi, tehniska rakstura iemesli," viņš norādījis.

Līdzīgu viedokli paudis advokātu biroja "Glimstedt" partneris Andrjus Ivanausks.

"Par šo situāciju zinām diezgan daudz, un ļoti daudz ir datu, kas liecina pret "Lietuvos geležinkeliai". Protams, jāraugās, kāds ir EK faktiskais pamatojums un juridiskais saturs. Visos gadījumos jāpārbauda Komisijas skatījums tiesās un jāpaskatās, vai tur viss pareizi izdarīts, vai nav pieļauti procedūras pārkāpumi," viņš sacījis.

Juristi uzsver, ka tiesāšanās Lietuvai varētu būt svarīga ne tikai piespriestā naudassoda dēļ, bet arī saistībā ar iespējamajām cietušo pušu prasībām par kaitējuma atlīdzināšanu.

AFP/ SCANPIX

"Ja saskatāmas skaidras iespējas un paredzams sekmīgs strīda iznākums, tad viens no racionālajiem risinājumiem būtu pārsūdzēt EK lēmumu, jo tā varētu gan atrisināt jautājumu par pašu naudassodu, gan novērst iespējamās prasības par zaudējumu atlīdzināšanu," izteicies Švirins.

Jau ziņots, ka EK noteikusi uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" 27 873 000 eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus. Iespējamo konkurences pārkāpumu EK izmeklēja pēc Latvijas un "Orlen Lietuva" prasības.

19,5 kilometrus garais dzelzceļa posms "Orlen Lietuva" un "Lietuvos geležinkeliai" konflikta dēļ negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļa slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību.

EK savukārt atzinusi, ka pēc sliežu ceļa demontēšanas uzņēmumam "Orlen" nācies savas kravas uz Latviju vest pa krietni garāku maršrutu, noraidot lietuviešu argumentus, ka sliežu ceļš izārdīts drošības apsvērumu dēļ.

"Latvijas dzelzceļš" jau apliecinājis, ka apsver iespēju pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu, bet "Orlen" Briseles lēmumu pagaidām nekomentē.

"Zaudējot EK lietu un tiesā neapstrīdot pārkāpumu, pastāv prezumpcija, ka kaitējums jau ir nodarīts un tagad tikai jāaprēķina zaudējumu apmērs. Paturot prātā, ka mums ir skaidrs cietušais ["Orlen Lietuva"] vai pat divi [ "Latvijas dzelzceļš"], tādēļ vien ir vērts [EK] lēmumu apstrīdēt," spriedis Ivanausks.

Runājot par EK veiktās izmeklēšanas ilgo norisi, juristi to vērtējuši atšķirīgi.

Pēc “Orlen” iesniegtās sūdzības 2011.gadā EK veica pārbaudes "Lietuvos geležinkeliai" telpās un 2013.gada martā sāka oficiālu pretmonopola procedūru, bet 2015.gada janvārī nosūtīja uzņēmumam iebildumu paziņojumu, norādot uz iespējamu konkurences ierobežojumu.

Kā uzskata Švirins, ilgais izskatīšanas process varētu liecināt, ka Briseles amatpersonas nav bijušas drošas par savu nostāju.

Tikmēr advokātu biroja "Ellex Valiunas" partneris Marjus Juonis ir pretējās domās. Viņaprāt, ilgais ceļš līdz atzinumiem liecina, ka EK pirms lēmuma pieņemšanas, visticamāk, ne vienreiz vien izvērtējusi visus "par" un "pret".

Pēc Juoņa teiktā, statistiskā iespējamība atspēkot EK lēmumu nav liela un Lietuvai būtu jāvelta uzmanībai ne tikai naudassodam, bet arī stratēģiskiem lēmumiem, tai skaitā dzelzceļu nozares caurskatāmības un efektivitātes veicināšanai.

Lietuvas Seima Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs, valdošās Zemnieku un zaļo savienības frakcijas deputāts Virgīnijs Sinkevičs paudis pārliecību, ka valdībai jāturpina dialogs ar Eiropas Komisiju, bet lēmums par tiesāšanos jāpieņem pēc visu argumentu un risku apsvēršanas.

Viņš izteicis cerību, ka situācija varētu kļūt skaidrāka pēc ES konkurences komisāres Margrētes Vestageres nākamnedēļ paredzētās vizītes Lietuvā.

"Ir jāmēģina runāt, raudzīties vai mēs vēl kaut ko varam darīt," norādījis Sinkevičs. "(..) Tā ir nūja ar diviem galiem - pastāv arī risks, ka otra puse arī var vērsties tai pašā tiesā un pieprasīt zaudējumu piedzīšanu. Tad varam zaudēt vēl vairāk, tādēļ labi jāpadomā, vai vērsties [tiesā]."

Gan Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, gan satiksmes ministrs Roks Masjulis uzsvēruši, ka Lietuva savas intereses aizstāvēs ar tiesiskiem līdzekļiem, bet no sīkākiem komentāriem pagaidām atturējušies.

Uzņēmumu "Lietuvos geležinkeliai" juridiskajos jautājumos šobrīd Briselē pārstāv Lielbritānijas advokātu birojs "Linklaters".

"Lietuvos geležinkeliai" pārsūdzība varētu tikt izskatīta divu instanču ES tiesās, un šis process ilgtu vairākus gadus.

Valdības pārstāvji pagaidām nav lēsuši, cik šī tiesāšanās Lietuvai varētu izmaksāt, jo ar līdzīgām konkurences lietām ES tiesā valsts līdz šim nav saskārusies.