Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

© Scanpix.ee

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Viņš gan neatklāja referenduma rezultātus, bet lika saprast, ka lielais vairākums tā dalībnieku būs atbalstījuši Katalonijas neatkarību.

Rezultāti "tuvākajās dienās" tiks iesniegti Katalonijas parlamentam, "lai tas varētu īstenot" referenduma likumu, kas paredz neatkarības pasludināšanu "jā" nometnes uzvaras gadījumā, norādīja Pudždemons.

Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs savukārt svētdienas vakarā paziņoja, ka neatkarības referendums Katalonijā nav noticis.

"Šodien pašnoteikšanās referenduma Katalonijā nebija. Joprojām valda likuma vara ar visu tās spēku," sacīja Rahojs uzrunā televīzijā drīz pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas Katalonijas valdības rīkotajā neatkarības referendumā.

Policija Katalonijā "izpildīja savu pienākumu", uzsvēra Spānijas premjers.

Reģiona varasiestādes paziņojušas, ka konfrontācijā ar policiju neatkarības referenduma laikā Katalonijā svētdien cietuši 844 cilvēki, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība.

Scanpix.ee

Spānijas Iekšlietu ministrija savukārt paziņojusi, ka medicīniskā palīdzība bijusi nepieciešama 33 policistiem.

Pasaulē

Kāds Ķīnas pilsonis, kuru Ukrainas spēki sagūstīja kauju laikā pie Bilohorivkas apmetnes Luhanskas apgabalā, atklāja, ka pievienojies Krievijas armijai ar starpnieka starpniecību Ķīnā, samaksājot 300 000 RUB (aptuveni 3150 eiro). Viņa galvenā motivācija bija solījums par Krievijas pilsonību, vēsta “Ukrainska Pravda”.