Katalonijas neatkarības atbalstītāji piektdien sāka ieņemt ēkas, kurās iekārtoti vēlēšanu iecirkņi balsošanai svētdien paredzētajā referendumā, kuru Spānijas centrālā valdība pasludinājusi par antikonstitucionālu un aizliegusi.
Madrides varasiestādes uzdevušas policijai nepieļaut balsošanu kataloņu separātistu iecerētajā referendumā.
Trešdien arī tiesa uzdeva policijai nepieļaut sabiedrisko ēku izmantošanu referenduma "sagatavošanai un organizēšanai".
Taču, piektdien beidzoties stundām, nelielas aktīvistu grupas, tostarp skolēni un viņu vecāki ieņēma vairākas Barselonas skolas, kurās svētdien paredzēta balsošana.
Skolu ieņemšanu, šķiet, vismaz daļēji koordinējusi tīmekļa grupa "Skolas atvērtas referendumam", kas sociālajos tīklos izplatījusi instrukcijas, kā ieņemt un noturēt ēkas, lai tur iekārtotie vēlēšanu iecirkņi varētu darboties.
Tikmēr aptuveni 10 000 cilvēku piektdien pulcējās Barselonas Spānijas laukumā uz separātistu kampaņas pēdējo mītiņu.
"Šajā ļoti satraucošajā un ļoti emocionālajā brīdī mēs jūtam, ka tas, ko kādreiz mēs uzskatījām vienīgi par sapni, ir rokas tvēriena attālumā," uzrunājot sajūsmināto pūli, uzsvēra Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons. "Svētdien mēs tiksimies ar nākotni."
Tajā pašā laikā tikai sešus kilometrus no Barselonas Lospitaletā de Ļobregatā pulcējās aptuveni 2000 Spānijas vienotības atbalstītāju uz mītiņu, kuru organizēja Katalonijas lielākā opozīcijas partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi").
Virs šī mītiņa dalībnieku galvām plīvoja Spānijas un Eiropas Savienības (ES) karogi, kā arī oficiālais Katalonijas reģiona dzeltensarkani svītrotais karogs "Senyera", uz kura nav uz zilā trijstūra esošās baltās zvaigznes, kura redzama uz separātistu izmantotā standarta "Estelada".
Madride atkārtoti brīdinājusi, ka tiem, kas iesaistīsies referenduma rīkošanā, jārēķinās ar tiesiskām sekām.
Piektdien Izglītības ministrija paziņoja, ka tas attiecas arī uz Katalonijas skolu direktoriem, ja viņi sadarbosies ar reģionālo valdību referenduma organizēšanā.
Tikmēr separātistu nevalstiskās organizācijas Katalonijas Nacionālā sapulce (ANC) līderis Džordi Sančess sarunā ar aģentūru AFP norādījis, ka tiesa aizliegusi sabiedriskās ēkas izmantot svētdienas referendumam, "taču tā neko nav teikusi par brīvā laika pavadīšanas pasākumiem šodien un sestdien".
Tāpēc ANC aicinājusi pilsoņus organizēt daudz un dažādas aktivitātes, kas “piešķirs dzīvību” telpām, kur svētdien paredzēta balsošana.
Piemēram, Barselonas Žuama Broses vidusskola piektdien un sestdien organizē gan kinoseansus, gan futbola spēles, gan virkni citu pasākumu.
Kā vēstīts, Katalonijas valdība piektdien paziņoja, ka svētdien darbosies 2315 vēlēšanu iecirkņi, taču pagaidām nav zināms, cik lielu skaitu no tiem ir ieņēmuši aktīvisti.
Vēlēšanu iecirkņus apsargāt apņēmušies arī ugunsdzēsēji un lauksaimnieki, kamēr reģionālās policijas spēki "Mossos d'Esquadra", kuriem prokuratūra uzdevusi aizzīmogot ēkas, kuras varētu izmantot balsošanai, brīdinājuši, ka vēlēšanu iecirkņu slēgšana var novest pie masu nekārtībām.
Tāpēc Madride nosūtījusi uz Kataloniju tūkstošiem policistu no citiem Spānijas reģioniem, kuri varētu apturēt balsošanu, ja kataloņu policisti atteiktos pakļauties centrālo varasiestāžu rīkojumiem.
Spānijas valdības pārstāvis Injigo Medess de Vigo gan paudis pārliecību, ka "Mossos d'Esquadra" "pakļausies likumam un tiesneša rīkojumam”, un uzsvēris, ka “referenduma nebūs".
Tajā pašā laikā, bažījoties par iespējamām sadursmēm, vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija un Nīderlande brīdinājušas savus pilsoņus, uzturoties Katalonijā, ievērot piesardzību.