Aptaujas: Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie

Lielbritāniju pēc ceturtdien notikušajām parlamenta vēlēšanām gaida jaunas politiskās cīņas, jo Deivida Kamerona vadītie opozīcijā esošie konservatīvie uzvarējuši, neiegūstot absolūto vairākumu 650 vietu Pārstāvju palātā, liecina pie vēlēšanu iecirkņiem veikto aptauju rezultātu apkopojums.

Konservatīvie ieguvuši 305 vietas, līdz ar to viņiem pietrūkst 21 vieta līdz absolūtajam vairākumam 326 vietām, kas viņiem ļautu nekavējoties veidot jaunu valdību. Līdzšinējā premjerministra Gordona Brauna vadītie leiboristi zaudējuši vēlētāju atbalstu un ieguvuši 255 vietas, savukārt Nika Klega vadītie liberāldemokrāti ieguvuši 61 vietu, kas tiem ļaus kļūt par noteicējiem sarunās par jaunās valdības izveidi.

Tādā veidā leiboristiem nav izdevies uzvarēt ceturtās vēlēšanas pēc kārtas un beigusies 13 gadus ilgusī viņu vienpusējās valdīšanas ēra. Tāpat pirmo reizi kopš 1974.gada izveidojusies situācija, ka nevienai partijai nav skaidra pārsvara parlamentā.

29 vietas parlamentā ieguvuši neatkarīgie, tostarp pirmo reizi parlamentā iekļuvusi Zaļo partija - mandāts ticis tās līderei Kerolainai Lukasai.

"Galvenais rezultāts ir tāds, ka vēlētāji noraidījuši leiboristus," norāda telekanāls "Sky News". "Toriji ieguvuši varu, pateicoties elektorāta nogurumam no leiboristiem."

Kamerons paziņojis, ka Brauns ir zaudējis mandātu, taču premjerministra galvenie sabiedrotie norādījuši, ka viņa partija mēģinās noturēties pie varas, vienojoties par varas sadali ar liberāldemokrātiem. Tomēr, kā liecina BBC aplēses, abām partijām kopā būtu 317 vietu, kas arī neveido absolūto vairākumu.

Klegs pirms vēlēšanām bija izteicies, ka Brauna aiziešana varētu veicināt vienošanās noslēgšanu, kas radījis baumas, ka varētu iesaistīties ārlietu ministrs Deivids Milibends.

Kā pavēstījuši avoti, Brauns jau gatavojas sarunām ar liberāldemokrātiem.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais