Katalonijas separātiski noskaņotā valdība ceturtdien oficiāli sāks kampaņu pirms oktobra sākumā gaidāmā neatkarības referenduma, ko Madride pasludinājusi par nelikumīgu.
Kampaņa sāksies plkst.20 pēc vietējā laika (plkst.21 pēc Latvijas laika) ostas pilsētas Taragonas vēršu cīņu arēnā, kuras ietilpība ir 10 000 vietu. Pasākumu apmeklēs Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, kā arī reģiona galveno separātiski noskaņoto partiju un asociāciju pārstāvji.
Radušās tomēr šaubas, vai mītiņš vispār notiks, ņemot vērā, ka tiesnesis Madridē aizliedzis vēl vienu pasākumu Katalonijas neatkarības atbalstam, jo publiskā vietā nedrīkst rīkot nelikumīgu referendumu atbalstošu mītiņu.
"Jūs nedrīkstat sadarboties un jūs nedrīkstat piedalīties referendumā," intervijā televīzijā paziņoja Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija, atbildot uz jautājumu, vai notiek centieni apturēt Taragonā paredzēto pasākumu.
Vēršu cīņu arēnu pārvaldošās kompānijas vadītājs pavēstīja aģentūrai AFP, ka nav saņemta oficiāla prasība neļaut rīkot pasākumu.
Separātiski noskaņotie spēki gan Taragonā ir mazākumā, un pilsētas mērs ir atteicies nodrošināt telpas referendumam.
Partijas, kas iestājas pret atdalīšanos no Spānijas, nepiedalīsies kampaņā un ir aicinājušas savus atbalstītājus boikotēt balsojumu.
"Tā ir viltība," aģentūrai AFP paziņoja pret referendumu noskaņotās Katalonijas sociālistu partijas sekretārs Salvado Ilja.
"Viņi vēlas sarīkot viltus referendumu, lai attaisnotu neatkarības deklarāciju. Viņi vēlas, lai tauta piedalās, leģitimizējot rezultātus, kurus viņi zina jau iepriekš," viņš piebilda.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs, kurš piektdien apmeklēs Barselonu, arī aicinājis katalāņus nepiedalīties referendumā.
"Jā kāds jūs aicina doties uz balsošanas iecirkņiem, neejiet, jo referendums nedrīkst notikt, tā būtu absolūti nelikumīga rīcība," trešdien paziņoja konservatīvais premjerministrs.
Spānijas valsts institūcijas šobrīd pastiprina spiedienu uz katalāņu amatpersonām, lai referendums tiktu atcelts.
Spānijas prokuratūra trešdien lika sākt kriminālizmeklēšanu par apmēram 700 Katalonijas mēru rīcību, sadarbojoties ar reģiona neatkarības referenduma organizatoriem, draudot aizturēt tos, kuri neieradīsies tiesā kā liecinieki.
Prokuratūra arī likusi policijai konfiscēt balsošanas urnas, skrejlapas un citus priekšmetus, kas var tikt izmantoti referendumā, kā arī iesniedza oficiālu sūdzību pret Pudždemonu un citām vadošām Katalonijas amatpersonām par to plānu rīkot referendumu.
Uz tā fona vairāki Katalonijas laikraksti, tostarp "La Vanguardia", "El Periodico" un pat atdalīšanos atbalstošais "Ara", ir atteikušies publicēt reklāmas "jā" nometnes atbalstam, un tās ir sastopamas tikai Katalonijas sabiedriskajā radio un televīzijā.
Atdalīšanās piekritēji uzskata, ka Madrides centieni apturēt referendumu tikai stiprina viņu pozīcijas.
"Valsts attieksme ir tik agresīva, ka neviens demokrāts nevar palikt vienaldzīgs," AFP norādīja neatkarību atbalstošās ietekmīgās pilsoņu grupas Katalāņu Nacionālā asambleja kampaņas koordinators Ramons Pikē.
"Ja viņi spiedīs tautu izvēlēties starp demokrātiju un policiju, izvēlē ir skaidra," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka Katalonijas reģionālais parlaments 6.septembrī pieņēma likumu, kas sagatavos ceļu referenduma rīkošanai par reģiona neatkarību no Spānijas 1.oktobrī.
Spānijas Konstitucionālā tiesa ir apturējusi šī likuma darbību, tomēr Katalonijas valdība ir solījusi referendumu rīkot jebkurā gadījumā.
Savukārt Spānijas valdība paziņojusi, ka nevar pieļaut neatkarības referenduma organizēšanu, jo tas būtu pretrunā ar konstitūciju.
Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons paziņojis, ka pēc referenduma, ja tauta nobalsos par atdalīšanos no Spānijas, Katalonija pasludinās neatkarību pāris dienu laikā.
Turpretī, ja uzvarēs "nē" nometne, tiks rīkotas jaunas reģionālās vēlēšanas.