Vētras postītajās Karību salās sagrauta tūrisma infrastruktūra
Viesuļvētra Irma, pagājušonedēļ plosoties Karību jūras ziemeļaustrumu salās, ne tikai prasījusi vismaz 24 cilvēku dzīvības, bet arī nodarījusi nozīmīgus postījumus šim reģionam tik svarīgajai tūrisma industrijai.
Vairākās salās sagrautas gan viesnīcas un ceļi, gan lidostu skrejceļi un ostu piestātnes, un tas nozīmē, ka decembrī, kad reģionā sāksies tūrisma sezona, tās nespēs uzņemt tik daudz viesu, kā tika plānots iepriekš. Līdzīgu iespaidu Irma noteikti atstās arī uz Floridu - ASV štatu, kas ik gadu piesaista visvairāk tūristu.
Tuvojoties viesuļvētrai, savus atvaļinājuma plānus nācās koriģēt simtiem tūkstošiem tūristu, kuri par atpūtas vietām bija izvēlējušies reģionu, kas atradās Irma ceļā - sākot ar Barbudu un Senmartēnu un beidzot ar Kubu un Bahamu salām (beidzamajām gan vētra galu galā apmeta līkumu). Daļu atpūtnieku izdevās evakuēt vēl pirms vētras sākšanās, citiem cerēto bezrūpīgo snaušanu pludmalē nācās aizstāt ar sēdēšanu ļaužu piebāztā patvertnē, vēl citi atradās uz kruīzu kuģiem un varēja tikai zīlēt, kā viesuļvētras dēļ nāksies mainīt to maršrutus, raksta AP.
Lai gan pieņemts, ka tur, kur ekonomika un vietējo iedzīvotāju labklājība ir tieši atkarīga no tūrisma (un liela daļa Karību jūras reģiona ir šāda vieta), varasiestādes vispirms rūpējas tieši par viesu drošību, un parasti no upuriem izdodas izvairīties, šādas dabas stihijas atstāj nopietnu iespaidu uz tūrisma plūsmu. The Buckingham Research Group veiktais pētījums, par ko vēsta BBC, liecina - pēc vidēja stipruma vētrām to tūristu skaits, kuri vēlas apmeklēt Karību salas, samazinās par 2%, bet pēc ļoti spēcīgām pat par 20%. Irma, kas vairākas salas sasniedza kā pašas augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra, noteikti ir pieskaitāma otrajam gadījumam, ko apliecinājuši Reuters aptaujātie tūrisma operatori. Kompānijas Pleasant Holidays prezidents Džeks Ričardss uzsvēris, ka runa pat nav par psiholoģiskām bailēm doties uz vietu, ko nupat piemeklējusi postoša dabas stihija, bet gan par to, ka vētras nopostītās salas pašas nevar uzņemt tūristus. Piemēram, Francijas un Nīderlandes pakļautībā esošā Senmartēna, kas tūrisma ceļvežos tiek dēvēta par «paradīzes salu ar maziem līcīšiem un baltām smilšu pludmalēm», saskaņā ar vietējo varasiestāžu paziņojumiem «nopostīta par 95%». Starp vētras daļēji sagrautajām ēkām ir arī lepnākās viesnīcas, piemēram, Mercure. Līdzīga situācija ir arī Barbudā, Senbartelmī, Anglijā un Britu Virdžīnās. Ja īpašniekiem ir pietiekami daudz līdzekļu un vēlēšanās, viesnīcas, protams, iespējams atjaunot relatīvi neilgā laikā, taču, kā norādījis Dž. Ričardss, to pašu nevar sacīt par tūristiem nepieciešamo infrastruktūru - elektrības un ūdens padeves atjaunošana varasiestādēm vien varētu prasīt vairākus mēnešus, arī ceļus neizdosies atjaunot tik ātri, kā gribētos.
AFP/Scanpix
Pēc Dž. Ričardsa domām, ir lielas šaubas, vai to izdosies paveikt līdz decembrim, bet tieši periods no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām ir labākais pļaujas laiks Karību reģiona viesnīcniekiem, jo tad uz salām steidz aukstuma un sniega nomocītie tūristi no Eiropas, Kanādas un ASV. Turklāt jāņem vērā, ka numuriņi viesnīcās tiek rezervēti savlaicīgi, un tiem viesu namiem, kas jau tagad nespēj pārliecinoši apstiprināt, ka decembrī būs gatavi uzņemt tūristus, šī sezona ies secen. Vairāki augstas klases kūrorti jau tagad paziņojuši, ka remonts prasīs vismaz pusgadu...
Karību Tūrisma organizācijas (CTO) pārstāvis Hjū Railijs sarunā ar Reuters atzinis, ka Irma nodarījusi dubultu ļaunumu vētras skarto salu iedzīvotājiem - gan sagādājot miljardos dolāru lēšamus tiešos zaudējumus, gan liedzot iespēju šajā sezonā nopelnīt. Taču viņš centies uzsvērt, ka viesuļvētra nodarījusi postījumus vien atsevišķās salās, bet tajās, kas neatradās vētras ceļā, ar infrastruktūru viss ir kārtībā, un tūristi ir laipni gaidīti. «Mēs labi saprotam, ka tūrisma industrija ir cieši saistīta ar mūsu izdzīvošanu,» sacījis H. Railijs. Saskaņā ar Pasaules Ceļojumu un tūrisma pārvaldes (WTCC) aplēsēm, tūrisms nodrošina vidēji 15% no Karību reģiona valstu un teritoriju iekšzemes kopprodukta, sniedzot aptuveni 56 miljardus dolāru lielus ienākumus gadā.
Milzīgus zaudējumus Irma var nodarīt arī Floridas štatam, kura dienvidus sasniedza vakar no rīta pēc vietējā laika. Televīzijas kompānija ABC atgādina, ka Floridu dēvē par Saulaino štatu, un pērn to tūrisma nolūkos apmeklējuši vairāk nekā 112 miljoni cilvēku, kuri iztērējuši 109 miljardus dolāru. Šā štata tūrisma industrijā ir nodarbināti vismaz 1,4 miljoni cilvēku, bet nu nav skaidrs, cik daudziem no viņiem tuvākajā laikā būs pastāvīgs darbs, jo liela daļa kūrortu atrodas pussalas rietumos, uz kuriem vakar virzījās Irma. «Mūsu pludmales pēc šīs viesuļvētras nekur nepazudīs, taču būs cilvēki, kuri vairs nevēlēsies doties uz Floridu,» norādījis Centrālfloridas universitātes ekonomikas profesors Šons Snaits. Bet AFP piebilst, ka situācija Floridā atstāj tiešu iespaidu uz tūrisma perspektīvām Bahamu salās un Puertoriko. Daudzi atpūtnieki tur ierodas tieši no Floridas, bet pēc vētras viņiem nāksies domāt nevis par kūrortu apmeklēšanu vai došanos kruīzos, bet gan par savu īpašumu atjaunošanu.