Pasaule neziņā, kā apturēt Ziemeļkorejas kodolambīcijas
Ziemeļkorejas svētdien veiktais kodolizmēģinājums un pazīmes, kas liecina, ka ap 9. septembri, kad valsts atzīmēs savas proklamēšanas kārtējo gadadienu, gaidāmi jauni ieroču izmēģinājumi, darījušas bažīgu starptautisko sabiedrību.
Virkne valstu ar ASV, Dienvidkoreju un Japānu priekšgalā uzskata, ka pret Phenjanas režīmu nepieciešams ieviest vēl stingrākas sankcijas, bet amerikāņu amatpersonas pat runājušas par iespējamu militāro risinājumu. Tikmēr Ķīna un Krievija ir pārliecinātas, ka jaunas sankcijas nebūs produktīvas, tā vietā aicinot izmantot diplomātiju, taču ir skaidrs, ka Ziemeļkoreja pie sarunu galda sēdīsies vien tad, ja tai tiks piedāvātas kādas dividendes.
Neatkarīgi speciālisti joprojām nav apstiprinājuši, ka svētdien savā pazemes poligonā Ziemeļkoreja izmēģinājusi tieši ūdeņraža bumbu, taču neesot nekādu šaubu, ka tas ir jaudīgākais no sešiem kodolizmēģinājumiem, ko šī valsts veikusi kopš 2006. gada, norāda Reuters. Turklāt oficiālā Phenjana uzsvērusi, ka tai beidzot izdevies izstrādāt pietiekami kompaktu kodollādiņu, ar ko iespējams apbruņot Ziemeļkorejas rīcībā esošās raķetes - arī starpkontinentālo ballistisko raķeti Hwasong-14, kas šovasar izmēģināta jau divas reizes un var sasniegt ASV kontinentālo daļu. Dienvidkorejas laikraksts Asia Business Daily vakar, atsaucoties uz avotiem valsts izlūkdienestā, vēstīja, ka Ziemeļkoreja slepus uz rietumu piekrasti pārdislocējot vēl vienu starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas varētu liecināt par jaunu, plānotu izmēģinājumu - droši vien pieskaņotu 68. gadadienai kopš valsts proklamēšanas.
Dienvidkoreja vakar turpināja dienu iepriekš uzsāktās mācības, demonstrējot savu militāro spēku un gatavību atvairīt ziemeļu kaimiņa uzbrukumu, vēsta AFP. Pirmdien manevrus veica aviācija, un to laikā tika imitēti arī uzbrukumi Ziemeļkorejas kodolobjektiem, bet vakar kaujas raķetes mācību laikā izmantoja vairāki Dienvidkorejas jūras kara flotes kuģi. Vienlaikus Seula saņēmusi Vašingtonas solījumu par jaunām bruņojuma piegādēm simtiem miljonu dolāru vērtībā, kā arī no ASV prezidenta Donalda Trampa guvusi principiālu piekrišanu, ka Savienotās Valstis neliks šķēršļus Dienvidkorejas armijas rīcībā esošo raķešu apbruņošanai ar smagākām kaujas galviņām. Reuters atgādina, ka attiecīgi ierobežojumi noteikti vēl 1979. gadā parakstītajā līgumā starp ASV un Dienvidkoreju, un to mērķis bija panākt raķešu jaudas paritāti Korejas pussalā, lai neradītu liekus draudus reģionālajai drošībai. Taču Ziemeļkorejas vienpusējie soļi ir šo līdzsvaru izjaukuši, un Dienvidkoreja ne tikai vēlas modernizēt savu bruņojumu, bet arī vienoties ar ASV par tās aviācijas bāzes kuģu un stratēģisko bumbvedēju pastāvīgu dislocēšanu pussalas dienvidos.
Situācija reģionā kļūst aizvien nokaitētāka, un virkne militāro analītiķu jau atzinuši, ka iepriekšējās aplēses par Ziemeļkorejas kodolprogrammas attīstības līmeni bijušas vairāk nekā pieticīgas, un patiesībā izolētā komunistiskā monarhija jau uzskatāma par kodolvalsti ar visām no tām izrietošajām sekām. Pasaules politiskie līderi gan joprojām cenšas saglabāt optimismu, cerot, ka Phenjanu vēl iespējams apturēt, lai gan domas par to, kā tas izdarāms, dalās. Pirmdienas vakarā notikušajā ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē ASV vēstniece Nikija Heilija paziņoja, ka šīs nedēļas laikā ASV sagatavos un izplatīs jaunu rezolūcijas projektu par vēl stingrākām sankcijām pret Ziemeļkoreju. Neoficiāla informācija liecina, ka varētu tikt noteikts naftas un tās produktu eksporta uz Ziemeļkoreju aizliegums, šīs valsts tekstilrūpniecības produktu iepirkšanas aizliegums, boikots Ziemeļkorejas valsts lidsabiedrībai Air Koryo un tūrisma sektoram, kā arī aizliegums nodarbināt Ziemeļkorejas pilsoņus - visvairāk tas attiecas uz Ķīnu un Krieviju, kur kopā strādā aptuveni 60 līdz 100 tūkstoši ziemeļkorejiešu, kuri gadā savas valsts budžetu papildina par vairāk nekā 1,2 miljardiem dolāru, raksta AFP. Vienlaikus N. Heilija draudīgi izteikusies, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, šķiet, «alkstot karu», savukārt D. Tramps savā Twitter vietnē izteicis ideju pārtraukt sadarbību ar visām valstīm, kas turpina tirgoties ar Ziemeļkoreju.
Ziemeļkorejas lielākā tirdzniecības partnere un par galveno sabiedroto uzskatītā Ķīna jaunu sankciju produktivitāti vērtē samērā skeptiski. Tā atgādinājusi, ka beidzamo gadu laikā ANO Drošības padome pieņēmusi jau astoņas rezolūcijas, pakāpeniski pastiprinot pret Phenjanu vērstās sankcijas, taču tas nav devis nekādu rezultātu. Vēl tiešāk izteicies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš vakar paziņojis, ka jaunas sankcijas esot «ceļš uz nekurieni», un tēlaini piebildis: «Ziemeļkorejieši drīzāk ēdīs zāli, nekā atteiksies no savas kodolprogrammas.» Krievijas līderis paziņojis, ka nosoda Ziemeļkorejas veiktās provokācijas, taču uzsvēris, ka vēl bīstamāks par sankcijām var būt tikai mēģinājums iespaidot Phenjanu ar militāriem līdzekļiem, jo tas var novest pie globālas katastrofas. Maskavas un Pekinas pašreizējais ierosinājums ir atjaunot diplomātisko dialogu, taču, lai tas notiktu, ASV un Dienvidkorejai būtu jāatsakās no regulāro kopīgo militāro mācību rīkošanas, un, protams, nevar būt ne runas par Dienvidkorejas pastiprinātu militarizāciju.