Naftas piesārņojums sasniedzis Luiziānas štata piekrasti
Naftas piesārņojums no Meksikas līcī nogrimušās naftas platformas sasniedzis Luiziānas štata piekrasti, draudot izraisīt plašu ekoloģisko katastrofu, ziņo ASV krasta apsardze.
Dienvidaustrumu vējš, kas pieņemas spēkā, pūš 1550 kvadrātkilometru lielo naftas plankumu tieši uz Luiziānas piekrastes mitrājiem un purvājiem, apdraudot savvaļas teritoriju, kas veido 40% no Amerikas ekoloģiski trauslajām mitrzemēm.
Pirmie piesārņojuma plankumi jau sasnieguši piekrastes mitrāju dienviddaļu pie Misisipi upes deltas, pavēstīja vietējās amatpersonas.
Piesārņojuma izskalošana krastā varētu iezīmēt sākumu ekoloģiskai katastrofai, kas var izvērsties par postošāko daudzu gadu laikā.
Ja Luiziānas mitrājos tiks izskalos liels daudzums jēlnaftas, tās savākšana būtu teju neiespējama. Turklāt šāds scenārijs būtu katastrofāls arī dabas parkiem, kuros mīt daudz ūdensputnu un citu dzīvnieku.
Būtiski ciestu arī štata zivsaimniecības sektors, kura gada apgrozījums sasniedz 2,4 miljardus dolāru (1,27 miljardus latu).
Kā jau ziņots, 22.aprīlī divas dienas pēc sprādziena Meksikas līcī nogrima kompānijas "British Petroleum" naftas ieguves platforma. Sprādzienā uz platformas bojā gāja 11 strādnieki.
Eksperti vēl joprojām nespēj apturēt naftas noplūdi no bojātā zemūdens urbuma, no kura Meksikas līcī noplūst aptuveni 756 000 litru jeb 5000 galonu jēlnaftas dienā. Līdz ceturtdienas vakaram Meksikas līcī bija noplūduši aptuveni 1,5 miljoni galonu jēlnaftas.
Plaftormas īpašniece kompānija "British Petroleum" ar desmit robotiskām zemūdenēm mēģina noslēgt bojāto urbumu, kas atrodas jūras dibenā aptuveni 1500 metrus zem ūdens virsmas.
Glābējiem līdz šim nav izdevies aktivizēt milzīgo 450 tonnu vārstuļu sistēmu, kurai vajadzēja slēgt naftas urbumu avārijas gadījumā.
Luiziānas gubernators Bobijs Džindals ceturtdien izsludināja ārkārtas stāvokli, lai administrācija varētu izmantot štata resursus un lūgt federālās valdības palīdzību
ASV valdība ceturtdien milzīgo jēlnaftas piesārņojuma plankumu Meksikas līcī atzina par nacionālas mēroga katastrofu, un prezidents Baraks Obama devis rīkojumu piešķirt visus iespējamos resursus, tostarp militāros līdzekļus, piesārņojuma satīrīšanai.
ASV valdība uzsvērusi, ka atbildīgā puse par katastrofu ir naftas kompānija "British Petroleum", no kuras tiek pieprasīta "visstingrākā iespējamā reakcija".
"Kaut arī par satīrīšanas operācijas izmaksu segšanu pilnībā ir atbildīga BP, mana administrācija turpinās izmantot jebkādu pieejamo resursu, ieskatot Aizsardzības departamenta potenciālu," paziņoja Obama.
Negadījums nav apturējis naftas un gāzes ieguves operācijas Meksikas līcī, kas nodrošina aptuveni 30% no visas ASV naftas produkcijas un 11% no vietējās gāzes produkcijas.
Kā raidsabiedrībai BBC norādīja naftas urbumu ugunsdzēšanas uzņēmuma "Safety Boss" eksperts, šis nelaimes gadījums varētu kļūt par "vislielāko naftas noplūdi vēsturē". "Iespējams, vienīgais notikums, ko varētu pielīdzināt šai situācijai, ir degšana Kuveitā [pēc Līča kara 1991.gadā]."
""Exxon Valdez" tankkuģa avārija nobāl salīdzinājumā ar šo katastrofu, ja tā netiks apturēta," norāda eksperts.
1989.gadā naftas kompānijas tankkuģis "Exxon Valdez" avarēja Aļaskas Prinča Viljama līcī un no tankkuģa tilpnēm izplūda ap 50 miljoniem litru naftas. Tika piesārņotas ievērojamas ūdens platības, un gāja bojā liels skaits putnu un jūras dzīvnieku. Minētā naftas noplūde bija lielākā ASV vēsturē.