Ziemeļkorejas kodolkrīze sasniegusi "pagrieziena punktu"

© REUTERS/ SCANPIX

Ķīna otrdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas kodolkrīze ir sasniegusi "pagrieziena punktu", vienlaikus uzsverot, ka ir pienācis laiks sākt miera sarunas.

"Tas ir pagrieziena punkts, lai pieņemtu apņēmīgu lēmumu un atgrieztos pie miera sarunām," sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina.

"Mēs tagad ceram, ka visas ieinteresētās puses ar to, ko tās saka un ko tās dara, veiks ieguldījumu, lai apdzēstu [šīs saspringtās situācijas] liesmas, nevis lietu degvielu ugunī," norādīja amatpersona.

Hua arī kā "pozitīvu" raksturoja ASV aizsardzības ministra Džeimsa Matisa un valsts sekretāra Reksa Tilersona publikāciju laikrakstā "Wall Street Journal", kurā viņi deklarēja - Savienotās Valstis "nav ieinteresētas" režīma maiņā Phenjanā.

"Mēs ceram, ka ASV spēs pārvērst šo pozitīvo paziņojumu konkrētā ar KTDR (Ziemeļkoreju) saistītā politikā," sacīja Hua. "Vienlaikus mēs aicinām KTDR reaģēt" uz šo pozitīvo paziņojumu.

REUTERS/ SCANPIX

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA otrdien paziņoja, ka diktators Kims Čenuns uzklausījis plānu par raķešu triecienu Guamas apkārtnē un slavējis to.

Kims tomēr licis saprast, ka varētu atlikt plānu par raķešu izšaušanu Guamas tuvumā. Viņš esot gatavs "vēl nedaudz paskatīties uz jeņķu muļķīgo un stulbo rīcību", ziņoja KCNA.

Ziemeļkoreja 9.augustā paziņoja, ka nopietni apsver iespēju raidīt savas ballistiskās raķetes uz ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu, kurā atrodas Savienoto Valstu bruņoto spēku bāzes.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien apliecināja, ka ASV militārie risinājumi ir gatavi pielietošanai, ja Ziemeļkoreja izdomātu rīkoties neapdomīgi.

ASV aizsardzības ministrs Matiss ceturtdien brīdināja, ka karš ar Ziemeļkoreju varētu būtu katastrofāls un vērsa uzmanību uz diplomātisko centienu rezultātiem.

Tramps atteicies komentēt, vai ASV varētu apsvērt apsteidzošu uzbrukumu Ziemeļkorejai, bet sacīja, ka vēl arvien ir atvērts sarunām.

ANO Drošības padome 5.augustā vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas nosaka stingrākas sankcijas pret Ziemeļkoreju tās kodolprogrammas un raķešu izmēģinājumu dēļ, un iecerēts, ka šīs sankcijas Ziemeļkorejas eksporta ieņēmumus samazinās par trešo daļu.

Ziemeļkoreja nosodījusi jaunākās ANO sankcijas, vienlaikus uzsverot, ka nebūs nekādu sarunu par kodolieročiem, kamēr to apdraudēs ASV.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais