Milzīgais naftas pleķis tuvojas Luiziānai
Naftas noplūde no pagājušonedēļ Meksikas līcī nogrimušās naftas ieguves platformas draud izvērsties par vienu no ievērojamākajām ekoloģiskajām katastrofām, ar kuru saskārusies ASV. Ik dienas no 1500 metru dziļumā esošās platformas noplūst ap 160 000 litru jēlnaftas, piesārņojuma plankums pieaug un tuvojas Luiziānas štata piekrastei, savukārt speciālisti izvirza aizvien fantastiskākas idejas noplūdes apturēšanai.
BBC atgādina, ka pagājušajā otrdienā notika eksplozija uz peldošās naftas ieguves platformas Deepwater Horizon, kas prasīja vismaz 11 cilvēku dzīvības. Ugunsgrēku, kas izcēlās uz platformas, nodzēst tā arī neizdevās un platforma nogrima Meksikas līča dzelmē. Britu naftas ieguves kompānija British Petroleum atzinusi, ka tai nav izdevies aktivizēt ierīci, kurai kritiskā situācijā būtu jābloķē naftas sūknēšana, tādēļ šis process turpinās, un līča ūdeņos ik minūtes nokļūst litriem naftas.
ASV Iekšlietu un Valsts drošības ministrijas jau uzsākušas kopīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu katastrofas vaininiekus, taču pašlaik būtiskākais ir apturēt naftas noplūdi. Atvaļinātā admirāle Mērija Lendrija, kuru ASV valdība iecēlusi par glābšanas darbu vadītāju (tajos iesaistīti gandrīz 50 kuģu) sarunā ar AP stāstījusi, ka uz notikuma vietu ir nosūtītas četras robotzemūdenes, taču, iespējams, būs nepieciešami vairāki mēneši, lai ar to palīdzību novērstu naftas noplūdi.
Šā iemesla dēļ tiek izskatīti citi iespējamie varianti. Saskaņā ar vienu no tiem, tieši virs nogrimušās platformas varētu novietot kupolu – tajā uzkrājušos naftu pēc tam būtu iespējams izsūknēt ar tankkuģu palīdzību. Tiesa, šī tehnoloģija iepriekš izmēģināta tikai krietni seklākos ūdeņos, turklāt būs nepieciešamas vismaz divas līdz četras nedēļas, lai kupolu izgatavotu un nogādātu līdz nogrimušajai platformai. British Petroleum speciālisti plāno izdarīt papildu urbumu, lai naftas plūsmu novirzītu no vecā urbuma, taču arī šī ir eksperimentāla metodika, turklāt jaunā urbuma ierīkošana un noplūdes apturēšana varētu prasīt divus līdz trīs mēnešus.
E. Lendrija paziņojusi, ka ASV Krasta apsardzes speciālisti ierosinājuši organizēt "kontrolētu naftas sadedzināšanu". "Mēs apzināmies, ka tai ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi," sacījusi atvaļinātā admirāle. Viņa norādījusi, ka šī metode izmantota jau agrāk un pieredze liecina, ka ar tās palīdzību iespējams atbrīvoties no 50 līdz 95 procentiem izplūdušās naftas, kas pirms tam jāierobežo ūdens virspusē ar speciālu bonu palīdzību. BBC vēsta, ka vides eksperti, norādot, ka netālu esošās jūras radības varētu ietekmēt toksiskie tvaiki, atzinuši, ka tas tomēr ir labāk nekā perspektīva, ka viņus apņems nafta.
Reuters uzsver, ka šis vienalga ir pagaidu risinājums, jo galvenais uzdevums būs un paliks pašas noplūdes apturēšana. Jau aplēsts, ka, noplūdei turpinoties astoņus mēnešus, ūdenī noplūdušās naftas daudzums pārsniegs 11 miljonus galonu – tieši tik daudz 1989. gadā noplūda no Aļaskā avarējušā tankkuģa Exxon Valdez, un šī avārija tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām ekoloģiskajām katastrofām nesenā pagātnē.
AP vēsta, ka vakar viena naftas plankuma mala atradusies tikai mazliet vairāk nekā 30 kilometrus no Luiziānas piekrastes, taču laimīgā kārtā meteoroloģiskie apstākļi liecina, ka piesārņojums nesasniegs krastu vismaz līdz sestdienai. Jāatgādina, ka Luiziānas piekrastē ir daudzu putnu sugu ligzdošanas vietas, piekrastes ūdeņos mīt milzum daudz zivju un šīs radības tagad ļoti nopietni apdraud piesārņojums, kura perimetrs sasniedzis gandrīz 1000 kilometrus. Tas draud nodarīt arī lielu postu pludmalēm un piekrastes purvājiem un radīt nopietnus ekonomiskus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem. "Tā ir sliktākā iespējamā lieta, kas var piemeklēt Misisipi līča krastu. Tā var pilnībā iznīcināt austeru ražošanas industriju, būs nepieciešami gadi, lai atjaunotos garneļu populācija, tiks iznīcināts ģimenes tūrisms, bet tā ir visa mūsu dzīve," sarunā ar AP sacījis 54 gadus vecais Luiss Skrmeta, kurš vada tūrisma kompāniju Ship Island Excursions. Daudzi vietējie iedzīvotāji pauduši sašutumu par naftas ieguves kompāniju bezatbildīgo rīcību un norādījuši, ka ekoloģiskās katastrofas vaininieki būtu bargi jāsoda. Jāatgādina, ka pēdējā lielā ekoloģiskā katastrofa Meksikas līcī notika 1979. gada jūnijā, kad eksplodēja naftas ieguves platforma Ixtoc