Eiropas un Āzijas iedzīvotājus biedē ar karstumu nākotnē

Pagājušonedēļ zinātniskajos žurnālos publicēti divi pētījumi, kuros izteiktās prognozes uzbur pavisam nepatīkamu nākotnes ainu. Vienā no tiem pieļauta varbūtība, ka šī gadsimta nogalē karstuma viļņi Eiropā ik gadu varētu prasīt vairāk nekā 150 000 cilvēku dzīvību, bet otrā izteikta iespēja, ka ap to pašu laiku karstuma dēļ cilvēkiem neapdzīvojami kļūs plaši reģioni Indijā, Pakistānā un Bangladešā, kur pašlaik mīt aptuveni 1,5 miljardi cilvēku.

Pētījumu autori gan atzīst, ka tie esot paši, paši sliktākie scenāriji, kas piepildīsies gadījumā, ja globālās klimata izmaiņas pieņemsies spēkā. Publikācijas parādījušās nedēļā, kad ASV oficiāli paziņojušas par izstāšanos no 2015. gada Parīzes klimata vienošanās, un tas, visticamāk, nav nejauši.

152 000 upuru gadā

Ņemot vērā šīs vasaras nebeidzamo svelmi Eiropas dienvidos un rietumos, bet pēdējās nedēļas laikā arī Balkānos un tiem tuvējos reģionos, nav pārsteigums, cik lielu ažiotāžu izraisījis The Lancet Planetary Health publicētais pētījums, kura autori ir četri Eiropas Komisijas Apvienotā izpētes centra (ECJCR) zinātnieki. Viņi uzver - ja cilvēce beidzot nesāks enerģiski rīkoties, lai mazinātu klimata izmaiņas, mūsu pēctečiem pašlaik valdošā tveice Itālijā vai Spānijā tāds nieks vien liksies. «Ja mums steigšus neizdosies realizēt efektīvus pasākumus, kas ierobežo globālo sasilšanu, tad šī gadsimta beigās aptuveni 350 miljoni eiropiešu ik gadu cietīs no postošiem un ekstrēmiem laika apstākļiem,» sacīts ziņojumā. Tajā prognozēts, ka dažādās dabas stihijās bojā gājušo skaits strauji palielināsies - no vidēji 3000 cilvēkiem gadā pašlaik līdz 152 000 cilvēkiem gadā gadsimta nogalē.

Itāliešu klimata pētnieka Džovanni Forcieri vadītā zinātnieku grupa modelējusi situāciju, par pamatu ņemot 1981.-2010. gada statistiku par laika apstākļiem un dažādās dabas stihijās cietušo skaitu 28 ES dalībvalstīs, Šveicē, Norvēģijā un Islandē. Zinātnieki vadījušies no pieņēmuma, ka cilvēce nesamazinās fosilā kurināmā lietošanu un līdz gadsimta nogalei vidējā temperatūra uz mūsu planētas paaugstināsies par trim grādiem pēc Celsija skalas, salīdzinot ar 1990. gadu, raksta AFP. Kritiķi, kuri nenoliedz, ka klimats uz mūsu planētas patiešām mainās, taču nav pārliecināti, ka šajās izmaiņās lielākā loma ir tieši cilvēku darbībai, aizrādījuši, ka pieminētie trīs grādi ir faktiski pagrābti no gaisa, jo cilvēce vēl nav spējusi līdz galam izprast visus mehānismus, kas iesaistīti klimata izmaiņās, un šādai prognozei īsta zinātnieka pamatojuma neesot.

Vai pārspīlēti?

Taču, ja vidējā temperatūra uz planētas patiešām paaugstināsies tik strauji, jārēķinās ar to, ka cilvēku dzīve Eiropā kļūs krietni nekomfortablāka. Zinātnieku grupa modelējusi dažādu ekstrēmu dabas parādību iespējamību un biežumu, kā arī iespaidu, kādu tās atstās uz iedzīvotājiem. Karstuma un aukstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki, ilgstošs sausums, upju un jūru izraisīti plūdi, spēcīgas vētras - tas viss (atskaitot aukstuma viļņus) prasīs aizvien vairāk un vairāk cilvēku dzīvību. Piemēram, plūdi jūru un okeānu piekrastē šī gadsimta sākumā vidēji prasījuši sešu cilvēku dzīvības gadā, bet līdz gadsimta beigām upuru skaits varētu pieaugt līdz 233 cilvēkiem gadā. Tomēr visdramatiskāk cilvēkus ietekmēs ilgstoša tveice, kas būs cēlonis aptuveni 99% ekstrēmo laikapstākļu dēļ bojā gājušo nāvei jeb vairāk nekā 151 000 cilvēku bojāejai ik gadu. Katastrofālākā situācija tiek prognozēta Eiropas dienvidos, kur karstuma viļņu izraisīto nāves gadījumu skaits gadā pieaugs no 11 uz miljonu cilvēku līdz apmēram 700 uz miljonu cilvēku.

Saskaņā ar šo prognozi, aptuveni 351 miljons Eiropā dzīvojošo (Dž. Forcieri vadītā grupa uzskata, ka tobrīd tās būs aptuveni divas trešdaļas kontinenta iedzīvotāju) ik gadu būs pakļauti ekstremālu laikapstākļu ietekmei - ar to tiek saprastas gan neērtības, piemēram, plūdu dēļ, gan nepieciešamība uz laiku evakuēties, gan īslaicīga veselības pasliktināšanās, gan, pašos sliktākajos gadījumos - nopietnas veselības problēmas, nepieciešamība mainīt dzīvesvietu vai pat nāve.

Eiropas Komisijas paspārnē esošo zinātnieku prognozes ir biedējošas, un The Lancet Planetary Health uzskatījusi par nepieciešamu vērst uzmanību uz to, ka viņu piedāvātais notikumu attīstības scenārijs ir ļoti pesimistisks. «Šķiet, ka [globālo klimata izmaiņu] sekas varētu būt pārspīlētas,» savā komentārā šī paša izdevuma slejās raksta Seulas Nacionālās universitātes klimatologi Jae Jang Lī un Ho Kims. Viņi atgādinājuši, ka cilvēce tomēr aizvien aktīvāk izmanto atjaunojamo enerģiju, nepaļaujoties vien uz fosilo kurināmo, un neesot īsta pamata uzskatīt, ka mūsu planētas vidējā temperatūra palielināsies tik strauji. «Turklāt cilvēki vēstures gaitā ir pierādījuši, ka spēj adaptēties jaunos apstākļos, jāņem vērā arī medicīnas progress, tas, ka mūsdienās mājokļi aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām un termoizolāciju,» uzsver korejiešu zinātnieki.

1,5 miljardi klimata bēgļu

Mazāku ievērību Eiropā izpelnījusies Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta (MIT) zinātnieku publikācija izdevumā Science Advances, taču šo pētnieku prognoze, kas arī attiecas uz pašām gadsimta beigām, ir vēl biedējošāka - palielinoties karstumam un nemazinoties gaisa mitrumam, cilvēkiem neapdzīvojamas var kļūt plašas teritorijas Āzijas dienvidos un Ķīnas austrumos. Runa ir par apvidiem, kur pašlaik dzīvo un ar lauksaimniecību nodarbojas aptuveni 1,5 miljardi cilvēku (līdz gadsimta beigām viņu skaits var pieaugt), un, ja visiem viņiem būs jāmeklē jaunas mājvietas, migrācijas krīze skars visu planētu.

«Klimata pārmaiņas nav kāda abstrakta lieta, tās ietekmē pavisam konkrētus cilvēkus. Nākotnē gaidāmie karstuma viļņi vissmagāk skars blīvi apdzīvotos reģionus Gangas un Indas upju baseinos, kur ļaudis nodarbojas ar lauksaimniecību,» sarunā ar Deutsche Welle sacījis pētnieku grupas vadītājs, MIT profesors Elfatihs Eltahirs. Viņš uzsvēris, ka, karstumam pieņemoties spēkā, vairs nebūs runas par to, ka cilvēkiem šajos reģionos nav komfortabli - tāda situācija ir jau pašlaik, un, piemēram, 2015. gada karstuma vilnis Indijā un Pakistānā prasīja 3500 cilvēku dzīvības, pagājušajā vasarā Radžastānas štatā gaisa temperatūra ēnā sasniedza 51 grādu pēc Celsija skalas, bet nesen tika vēstīts, ka beidzamo gadu laikā 60 000 indiešu izdarījuši pašnāvības, jo karstums un neraža viņus izputinājuši. Taču nākotnē šajā reģionā var veidoties apstākļi, kuros cilvēki, kuriem jāstrādā fizisks darbs zem klajas debess, vienkārši nespēs izdzīvot. E. Eltahirs un viņa kolēģi norādījuši, ka ļoti spēcīgi un ilgstoši karstuma viļņi var piemeklēt arī Persijas līča reģiona valstis, taču tajās ir gan augstāks cilvēku labklājības līmenis, gan daudz attīstītāka infrastruktūra, tādēļ šajā reģionā tveices sekas nebūs tik katastrofālas.