Vakar Bakingemas pilī tikšanās ar britu jūras kājniekiem bija beidzamais oficiālais pasākums, kurā piedalījās karalienes Elizabetes II dzīvesbiedrs – 96 gadus vecais Edinburgas hercogs, princis Filips, kuru karaliene sauc par savu «spēku un atbalstu».
Karaļnams paziņojis, ka princim Filipam vairs nebūs obligāti jāapmeklē oficiālie pasākumi, taču domājams, ka laiku pa laikam viņš tajos kopā ar Elizabeti II varētu piedalīties. Tagad lielāku lomu karaļnamā spēlēs Vindzoru jaunāko dinastiju pārstāvji - prinči Čārlzs un Viljams, bet dzeltenajai presei droši vien pietrūks prinča Filipa savdabīgā, parupjā un pavisam nepolitkorektā humora.
Ir izaugušas jau vairākas paaudzes, kas nespēj iedomāties britu karaļnamu bez Edinburgas hercoga. Nākamgad apritēs 65 gadi kopš Elizabetes II kronēšanas, un visu šo laiku viņš bijis uzticams balsts karalienei, uzņemoties ne tikai daļu oficiālo rūpju, bet arī pēc labākās sirdsapziņas pildot ģimenes galvas pienākumus, raksta AFP. Lai gan liela daļa sabiedrības ir pārliecināta, ka princis Filips sava kašķīgā rakstura dēļ vai nu mūžīgi strīdējies ar gados jaunākajiem karaļnama pārstāvjiem, vai arī viņus ignorējis, karaļnama vēsturnieki uzsvēruši, ka tieši viņš bijis tas, kurš devis lielu ieguldījumu Vindzoru dinastijas saturēšanai kopā, jo nav taču noslēpums, ka Filipa un Elizabetes II bērniem - Čārlzam, Annai, Endrū un Edvardam - dzīve sagādājusi ne mazumu pārbaudījumu. Pavisam nesen, piemēram, noskaidrojās, ka ļoti siltas jūtas pret Filipu bijušas nelaiķei princesei Diānai - par to liecina vēstules, ar kurām abi apmainījušies laikā, kad jau sāka irt Čārlza un Diānas laulība. Princis Filips arī uzņēmies praktisku problēmu risināšanu, uzraugot Bakingemas pils, kā arī karalisko īpašumu Balmoralā un Sendringemā modernizēšanu. «Viņa galvenais ieguldījums bija karalienei sniegtais atbalsts vienā no vētrainākajiem periodiem visā britu monarhijas vēsturē,» sarunā ar AFP uzsvēris Mārtins Palmers, kurš ir ne tikai Edinburgas hercoga padomnieks, bet arī labs draugs. Viņš uzsvēris, ka Filips uzņēmies visas ikdienas rūpes (cik nu tādu ir karaliskās ģimenes pārstāvjiem), lai Elizabete II varētu koncentrēties tikai uz karalienes pienākumu pildīšanu.
Tomēr arī karalienes dzīvesbiedram ir savi pienākumi, un to nav maz. BBC apkopojusi statistiku, kas liecina, ka princis Filips bijis oficiālās vizītēs 143 pasaules valstīs, daudzas no tām apmeklējot ne reizi vien. Turklāt ļoti bieži viņš ceļojumos uz ārzemēm vai pa Apvienoto Karalisti devies patstāvīgi, bez karalienes - britu monarhijas tradīcijas paredz ļoti daudz oficiālu pasākumu, un ne visus karaliene var apmeklēt. Vakardienas tikšanās ar jūras kājniekiem bija 22 219. oficiālā pieņemšana, kurā Filips bijis augstākā ranga karaļnama pārstāvis. Viņš uzstājies ar 5496 runām, sarakstījis 14 grāmatas, 637 reizes kā delegācijas vadītājs apmeklējis ārvalstis, kā prezidents, patrons vai ierindas biedrs velta zināmu daļu sava laika 780 organizāciju darbam...
«Princis Filips ir pelnījis nedaudz atvilkt elpu. Viņš ir cilvēks, kurš allaž vispirms domājis par savu valsti,» vakardienas komentārā raksta Daily Telegraph. Bakingemas pils gan uzsver, ka pensionēšanās nav saistīta ar veselības problēmām, jo princis joprojām esot savam vecumam lieliskā fiziskā formā. AP raksta, ka viņš joprojām reti kad izmanto liftu, un Edinburgas hercogam kā uzliets der tas pats militārais formas tērps, kurš viņš bija ģērbies Elizabetes II kronēšanas ceremonijā. Par savu dzelzs veselību Filips var pateikties aizrautībai ar sportu. Kā jau britu aristokrātam pienākas, viņa iecienītais sporta veids ir zirgu polo, ar ko Edinburgas hercogs aktīvi nodarbojās līdz pat 1971. gadam, vēlāk aizraujoties ar citu britiem raksturīgu sporta veidu - kariešu ātrumsacīkstēm. Laurus starptautiskos mačos princis Filips plūcis pat 85 gadu vecumā. Viņš arī bieži piedalījies dažādās regatēs Princis Filips jeb Filips Mountbatens nāca pasaulē 1921. gada 10. jūnijā Korfu salā Grieķijā. Viņa vecāki bija šīs valsts karaļa Konstantīna jaunākais brālis Andrejs un Batenbergas princese Alise. Nākamā gada nogalē, Grieķijā sākoties militāram apvērsumam, britu kara flotes kreiseris evakuēja prinča ģimeni, un leģenda vēsta, ka zīdainis ceļojumu pavadījis gultiņā, kas bijusi izgatavota no apelsīnu kastes. Ģimene apmetās uz dzīvi Parīzē, taču septiņu gadu vecumā Filipu nosūtīja mācīties uz Angliju. Vidusskolu viņš apmeklēja Vācijas dienvidos, pēc tam turpināja mācības vienā no prestižākajām Skotijas internātskolām, bet 1939. gadā kļuva par Dārtmutas Karaliskās jūras kara flotes koledžas kursantu. 1939. gadā, kad koledžu apmeklēja karalis Džordžs VI, augstdzimušais kursants tika oficiāli iepazīstināts ar viņa meitu Elizabeti, taču vēlāk karaliskās ģimenes biogrāfi noskaidrojuši, ka abi pirmo reizi sastapušies vēl 1934. gadā kādā aristokrātu sarīkojumā, taču tad, protams, bija par jauniem (turklāt jāņem vērā, ka Filips ir piecus gadus vecāks par Elizabeti), lai šī tikšanās iespiestos atmiņā.
Otrā pasaules kara gados Filips dienēja britu flotē, piedaloties kaujas operācijās Indijas okeānā un Vidusjūrā, un, karam beidzoties, jau bija karakuģa kapteinis. Kara gados viņš regulāri sarakstījās ar Elizabeti un 1947. gada pavasarī lūdza karalim viņas roku - par saderināšanos tika paziņots jūlijā, bet 20. novembrī Vestminsteras abatijā notika laulību ceremonija, pirms kuras Filipam bija jāatsakās no Grieķijas prinča titula. Neilgi pēc kāzām jaunlaulātie pārcēlās uz Maltu, kur Filips britu jūras kara flotes bāzē turpināja savu militāro karjeru. 1952. gadā nomira Džordžs VI, un ģimene atgriezās Londonā, kur tās statuss strauji mainījās - nākamajā gadā Elizabeti kronēja par karalieni, bet Filips zvērēja, ka visu mūžu būs viņas vasalis.
Medijos princis Filips izpelnījies netaktiska, ciniska, nepolitkorekta un pat rupja cilvēka slavu. Dienā, kad viņš pārtrauc karalisko pienākumu pildīšanu, daudzās interneta vietnēs un laikrakstos apkopoti viņa skandalozie izteikumi, kuri pēc tam ilgi un plaši apspriesti un, kā mūsdienās pieņemts sacīt - izvērtēti. Karaliskās ģimenes biogrāfi un Edinburgas hercoga fani (kādu netrūkst) gan uzsver, ka viņš ir īsts britu melnā humora eksperts un viņa joki nebūt nav tik ļauni, kā varētu šķist. Turklāt Filips ir apveltīts ar gana lielu pašironiju - reiz viņš pats sevi raksturojis kā «ķildīgu, vecu niekkalbi», ne reizi vien pasmējies par savu cienījamo vecumu, kas tomēr nozīmē atsevišķus ierobežojumus, bet maijā sacījis, ka esot pasaulē pazīstamākais piemiņas plāksnīšu atklājējs.
***
EDINBURGAS HERCOGA MELNAIS HUMORS
• 1966. gadā publiski paziņoja, ka britu sievietes neprot gatavot ēst.
• 1969. gadā pēc Toma Džonsa koncerta apjautājās dziedātājam, vai viņš gadījumā rīkli neskalo ar pludmalē atrastiem oļiem.
• 1981. gada ekonomiskās recesijas laikā paziņoja: «Visi taču vēlējās vairāk brīvā laika, bet tagad sūrojas par bezdarbu.»
• 1984. gadā vizītes laikā Kenijā. saņemot dāvanu no kādas vietējās cilts pārstāves, centās noprecizēt, vai viņa patiešām ir sieviete.
• 1986. gadā, viesojoties Ķīnā. brīdināja sastaptos britu studentus, ka, ilgi uzturoties šajā valstī, arī viņiem būs šķības acis.
• 1994. gadā vizītes laikā Kaimanu salās jautāja, vai lielākā daļa šo salu iemītnieku priekšteči bijuši pirāti.
• 1995. gadā. apmeklējot niršanas skolu Skotijā, vaicāja instruktoram, kā viņam vietējos iedzīvotājus izdodas atturēt no alkohola lietošanas vismaz eksāmena laikā.
• 1998. gadā, tiekoties ar tautiešiem, kuri bija piedalījušies ekspedīcijā pa PapuaJaungvineju, pauda gandarījumu, ka vietējie nav viņus apēduši.
• 1999. gadā labdarības pasākuma laikā Kārdifā, uzzinot, ka jaunieši, ar kuriem viņš tiekas, ir kurli, paziņoja, ka tas nav nekāds brīnums, norādot uz pasākuma laikā muzicējošo Karību salu perkusionistu grupu un paziņojot, ka jebkurš, kurš ilgāku laiku uzturēsies viņu tuvumā, kļūs kurls.
• 1999. gadā, apmeklējot kādu rūpnīcu netālu no Edinburgas, norādīja uz vecmodīgu elektrības drošinātāju kārbu, sakot - izskatās, ka to izgatavojuši indieši.
• 2002. gadā Austrālijā, tiekoties ar aborigēniem, apjautājās, vai viņi brīvo laiku joprojām pavada, mētājot šķēpus.
• 2002. gadā Lūisa salā kādai policistei, kura bija tērpta ložu drošā vestē, sacīja, ka viņa izskatās pēc teroristes pašnāvnieces.
• 2012. gadā, apmeklējot kādu slimnīcu, filipīniešu medmāsai sacīja: «Droši vien Filipīnas jau ir pustukšas, jo visi jūsējie ir šeit.»
• 2013. gadā, tiekoties ar vēlāko Nobela miera prēmijas laureāti, afgāņu meiteni Malalu Jusufzaju, kura bija spiesta bēgt no dzimtenes, jo tālibi aizliedza meitenēm apmeklēt skolu, pamācoši teica: «Bērni iet skolā tikai tāpēc, ka vecākiem nepatīk, ka viņi visu laiku ir mājās.»
Avots: BBC, CNN
