Vasara Eiropā – vieniem par karstu, citiem par aukstu

Jūlijs ir tikai pusē, taču jau tagad ir skaidrs, ka 2017. gada vasara Eiropā ir ļoti neviendabīga. Kontinenta dienvidos un rietumos vidējā gaisa temperatūra jau vairākus mēnešus ir par vairākiem grādiem augstāka nekā klimatiskā norma, neciešami karstuma viļņi skāruši Balkānu valstis, Kipru, Itāliju, Spāniju un Portugāli, bet nule kā karstās gaisa masas jau otrreiz šīs vasaras laikā aizplūdušas Britu salu virzienā. Tikmēr kontinenta ziemeļos un austrumos ļaudis sūdzas, ka vasara vēl nav sākusies, bet mūsu kaimiņvalstī Krievijā izdomāts asprātīgs apzīmējums jūnembris (июнябрь), kas apzīmē jūniju ar novembrim raksturīgiem laika apstākļiem.

46,8 grādi pēc Celsija - šāda temperatūra (ēnā) pagājušo ceturtdien fiksēta Spānijas pilsētas Kordovas lidostā. Kā norāda AFP, no tās vairs nav tālu līdz Pasaules meteoroloģijas organizācijas atzītajam oficiālajam Eiropas karstuma rekordam, kas ir 48 grādi - tik karsts 1977. gada 10. jūlijā bija Atēnās. Interneta ziņu vietne The Local.es vēsta, ka Spānijas valsts meteoroloģiskais dienests (AEMET) sešās valsts provincēs bija izsludinājis augstāko, sarkano trauksmes līmeni, jo gaisa temperatūra pusdienlaikā tur pietuvojās vai pat pārsniedza 45 grādu atzīmi. «Kļuvis mazliet vēsāks,» ne bez ironijas rakstīja spāņu avīzes šīs nedēļas sākumā, kad temperatūra samazinājās līdz 40 grādiem.

NEBEIDZAMA SVELME. Pār Spāniju šovasar veļas viens karstuma vilnis pēc otra, gaisa temperatūrai regulāri pārsniedzot 40 grādus / Scanpix

Euronews uzsver, ka tveice šovasar daudzviet Eiropas dienvidos un rietumos kļuvusi par ikdienu, un šādus laika apstākļus nosaka no Ziemeļāfrikas ieplūstošais karstais gaiss. Kopš jūnija sākuma no daudzām valstīm pienākušas ziņas par jauniem lokāliem karstuma rekordiem, turklāt daudzviet karstuma viļņi atkāpjas vien uz dažām dienām, bet pēc tam tveice atsākas no jauna. Šis nosacītās atelpas dienas bieži vien nes sev līdzi spēcīgus pērkona negaisus, kuru laikā gaiss kļūst vēl sutīgāks. Vairākums ilgtermiņa prognožu liecina, ka arī vasaras otrajā pusē Balkānus un Vidusjūras reģiona valstis gaida ilgstoši karstuma periodi, kad gaisa temperatūra pietuvosies vai pat pārsniegs 40 grādu atzīmi. Karstāks nekā ierasts ir un būs arī Šveicē, Nīderlandē un Lielbritānijā. Laikraksts Daily Express vēsta, ka šonedēļ no Spānijas nākošās karstā gaisa masas Anglijas dienvidos atnesīs vairāk nekā 30 grādu karstumu, bet līdz vasaras beigām Britu salām, visticamāk, velsies pāri vēl vairāki karstuma viļņi, kuru laikā gaiss varētu iekarst jau līdz 40 grādiem. Vienu karstuma vilni, kas ilga sešas dienas, Lielbritānija jau šovasar pieredzēja - 21. jūnijā Hītrovas lidostā tika reģistrēta 34,5 grādu augsta temperatūra. 21. jūnijs tagad ierakstīts arī Francijas rekordu vēsturē, jo vidējā gaisa temperatūra naktī valstī bija 26,4 grādi pēc Celsija. Tik karstu jūnija nakti Francija nebija piedzīvojusi, kopš uzsākti regulāri laika apstākļu novērojumi. Jāuzsver, ka runa ir tieši par vidējo temperatūru, jo daudzviet dienvidos un valsts centrālajā daļā pat naktī bija vairāk nekā 30 grādu karstums.

Jūnija otrajā pusē pēc ilgstoša sausuma un karstuma perioda Portugāles centrālajā daļā izcēlās mežu ugunsgrēki, kas prasīja vismaz 64 cilvēku dzīvības. Tik traģiska situācija šovasar vairs nav atkārtojusies, taču tas nebūt nenozīmē, ka meži un krūmāji Portugālē, Spānijā un Itālijā nedeg. The Guardian atgādina, ka pagājušonedēļ no Kalampizo kūrorta Sicīlijā meža ugunsgrēka radīto draudu dēļ ar kuģīti nācās evakuēt vairāk nekā 700 tūristu. Itālijas vides aizsardzības ministrs Džanluka Džaleti paziņojis, ka valsts dienvidos ugunsdzēsēj iesaistīti cīņā pret vismaz 23 lieliem un vairākiem desmitiem sīkāku mežu un krūmāju ugunsgrēku. Netālu no Neapoles bija aizdedzies mežs Vezuva nogāzē, un dūmu dēļ interneta sociālajos tīklos pat izplatījās baumas, ka sācies Vezuva izvirdums. Lai gan ir aizdomas, ka daži no ugunsgrēkiem varētu būt izraisīti tīši vai nolaidības dēļ (Dž. Džaleti sacījis, ka šādiem dedzinātājiem vajadzētu piespriest 15 gadu cietumsodu), to lielākā daļa tomēr, visticamāk, izcēlušies bez cilvēku līdzdalības.

VEZUVA NOGĀZE. Itālijas ugunsdzēsēji mēģina apslāpēt meža ugunsgrēku Vezuva nogāzē / Scanpix

Svelme nodarījusi ievērojamus zaudējumus lauksaimniekiem. Spānijā jau tagad ir skaidrs, ka zaudēta liela daļa graudaugu ražas, bet, ja karstums nemitēsies, apdraudēta arī olīvu un vīnogu raža. Savukārt Itālijas ziemeļos Parmas un Pjačencas provincēs lauksaimnieki panākuši, ka valdība izsludina ārkārtas situāciju, kas ļaus saņemt vismaz kādu kompensāciju par zaudēto ražu. «Ja tādi laika apstākļi, kādi valda kopš maija, ieilgs, Itālija pamazām kļūs par tuksnesi,» sarunā ar The Daily Telegraph sacījis kāds fermeris, bet laikraksts piebilst, ka to pašu var attiecināt uz Grieķijas kontinentālo daļu, Spāniju un Portugāli, bet Kipru, Maltu un citas salas glābj vien tas, ka tām apkārt atrodas Vidusjūra, kas laiku pa laikam nodrošina vismaz nedaudz nokrišņu.

Tiesa, kā uzsver Euronews, šīs vasaras laika apstākļi tādēļ arī tiek dēvēti par ekstremāliem, ka Dabas māte šķiet zaudējusi jebkādu mēra izjūtu - ja ir karsts, tad karsts, bet, ja līst, tad līst. 9. jūlijā spēcīgas lietusgāzes izraisīja plūdus Francijas galvaspilsētā Parīzē, kur nācās slēgt vairākas metro stacijas. Bet 29. jūnijā kas līdzīgs notika Berlīnē, kur vienā no pilsētas rajoniem 24 stundu laikā nolija vairāk nekā 140 litru uz kvadrātmetru - divu mēnešu norma. 7. jūlijā lietavas, kas paralizēja tramvaju satiksmi, piemeklēja Spānijas pilsētu Saragosu. Bet pirms un pēc tām pilsētnieki cietuši no nežēlīga karsuma.

Diametrāli pretēja situācija ir kontinenta austrumos un ziemeļos, kur vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni trīs grādus zemāka par klimatisko normu. Skandināvijā, Baltijas valstīs, Baltkrievijas austrumu daļā un Krievijas Eiropas daļā pat jūnijā naktīs nereti gaiss atdzisa teju līdz 0 grādiem, bet, piemēram, 15. jūnija diena Maskavā bija, maksimums, 9,4 grādus silta - tik drēgna diena jūnijā beidzamo reizi bijusi pirms simt gadiem, raksta Argumenti i fakti. 29. maijā Krievijas galvaspilsētu piemeklēja spēcīgākā vētra kopš 1904. gada virpuļviesuļa, kas prasīja 18 cilvēku dzīvības, bet vēl 170 tika ievainoti. Kopš marta Krievijas centrālajā daļā reģistrēts nokrišņu daudzums, kas gandrīz divkārt pārsniedz normu.

30. jūnijā vien Maskavā nolija 85% mēneša normas, spēcīgas lietusgāzes, kas uz laiku izraisījušas plūdus, reģistrētas arī Tverā, Jaroslavļā un citās pilsētās. Šīs vasaras laikā jau divas reizes applūdušas Lietuvas galvaspilsētas Viļņas ielas, spēcīgā lietus dēļ izveidojušies noslīdeņi Gedimina kalnā.