ZINĀTNE: Grenlandes ledāji piesārņoti
Šķietami pirmatnējie Grenlandes ledāji patiesībā ir nopietni piesārņoti ar dzīvām būtnēm kaitīgām ķīmiskām vielām un savienojumiem, liecina Grenlandes universitātes zinātnieku veiktais pētījums. Ledājiem kūstot (un ir liecības, ka šis process norisinās aizvien straujāk un straujāk), piesārņojums nonāks pasaules okeānā un ar laiku var dot savu artavu, piemēram, vaļu un leduslāču izmiršanā.
«Globāli emitētās indīgās vielas akumulējas Arktikā un uzkrājas ledus kārtā, kas tagad ir kļuvusi par toksisku ķimikāliju rezervuāru,» sarunā ar interneta ziņu vietni Sciencedaily.com sacījusi Grenlandes universitātes profesore Aviadža Hauptmane, kuras vadītās zinātnieku grupas pētījumu rezultāti publicēti žurnālā Environmental Research Letters.
A. Hauptmanes un viņas kolēģu izmantotā metodika bijusi interesanta. Viņi Grenlandes ledājos meklējuši nevis pašu piesārņojumu, bet gan baktērijas, kas ir specializējušās polihlorbifenilu (PCB), policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) un līdzīgu kaitīgu vielu molekulu sašķelšanā. Šādu baktēriju koncentrācija ledus kārtā izrādījusies neparasti liela, turklāt A. Hauptmane uzsvērusi, ka analīzes ņemtas pašos attālākajos Grenlandes nostūros, kur piesārņojumu nav varējuši radīt tuvumā dzīvojoši cilvēki, jo apdzīvotu vietu tuvākajā apkaimē vispār nav. Tas nozīmē, ka izmeši, kas atmosfērā nonākuši pavisam citā pasaules malā, nonākuši līdz Grenlandei, akumulējoties tās ledājos.
Lai gan baktērijas sašķeļ indīgos savienojumus, ne vienmēr tas vērtējams pozitīvi. «Dažus organiskā piesārņojuma veidus baktērijas pārstrādā mazāk kaitīgās molekulās, taču reizēm pēc to sašķelšanas rodas vēl toksiskākas vielas,»
A. Hauptmane stāstījusi intervijā International Business Times. Viņa atzinusi, ka pētījumi ir vēl tikai pašā sākumā un to, cik aktīvas ir ledū esošās baktērijas un kā šī aktivitāte izpaužas, vēl nepieciešams noskaidrot. Taču vienu svarīgu secinājumu iespējams izdarīt jau tagad - proti, Grenlandi sedzošā ledus sega nemaz nav tik pirmatnēji tīra, kā tika uzskatīts, un ledāju kušana nozīmē, ka toksiskās vielas nonāk okeānā, apdraudot visu barības ķēdi, kuras augšgalā ir lielie dzīvnieki - vaļi un leduslāči.
Lai gan mediji vēstījuši, ka šovasar Arktikā un Grenlandē ledus sega saglabājusies diezgan bieza, vairākums speciālistu uzskata, ka tā drīzāk vērtējama kā anomālija un patiesībā tendence ir pilnīgi pretēja. «Virkne beidzamo pētījumu liecina, ka Grenlandes ledāju kušana paātrinās,» raksta UPI, piebilstot, ka ik gadu Grenlandē izkūst aptuveni 250 gigatonnu ledus. Vairākas zinātnieku grupas pašlaik strādā Grenlandē, lai mēģinātu izprast šī procesa būtību. Bristoles universitātes pētnieks Džonatans Bembers sarunā ar UPI skaidrojis, ka globālo klimata pārmaiņu datormodeļi tik strauju ledāju kušanu nav prognozējuši. Atšķirībā no Antarktīdas, kur milzīgs daudzums ledus veido ledus šelfus, kas peld ūdenī un kurus ietekmē arī ūdens temperatūras paaugstināšanās, Grenlandes ledāji lielākoties atrodas uz pamatiežiem, un tika prognozēts, ka to kušana būs lēna un pakāpeniska. Dž. Bembers un viņa vadītā zinātnieku grupa pašlaik cenšas noskaidrot, cik lielu ietekmi uz ledāju kušanu atstāj to virsmu apdzīvojušie mikroorganismi, kas, visticamāk, samazina ledāju albedo.
Vēl viens aspekts, uz ko sarunā ar New Scientist norādījis šveiciešu glaciologs Martins Lēti - reģionos, kur ledus sega jau ir plāna, sākusies arī pamatiežu atkušana.
17. jūnijā pasaules seismoloģiskās stacijas reģistrēja 4,1 magnitūdu stipru zemestrīci pie Grenlandes krastiem, taču, kā uzsvēris M. Lēti, patiesībā tā nebija zemestrīce, bet gan milzīgs (1000 metru garš un 300 metru plats) noslīdenis, kas izraisīja cunami vilni vienā no Grenlandes fjordiem. Turpmāk šādas dabas katastrofas var notikt aizvien biežāk, un ir bažas par domino efektu, jo tās var veicināt vēl straujāku ledāju izzušanu. Pamatiežiem un daļai ledāja noslīdot okeānā, tiek atsegti jauni ieži, kas pamazāk sāk kust, un pienāk brīdis, kad tie vairs nevar noturēt ledus masu, skaidrojis Aļaskas Fērbenksas universitātes pētnieks Mārtins Trafers.