Grieķija lūdz ES un SVF aizdevumu

Grieķijas premjerministrs Georgs Papandreu piektdien lūdza Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) aktivizēt garantēto aizdevuma mehānismu, norādot, ka tas valstij ir vitāli svarīgs.

"ES un SVF palīdzības mehānisma aktivizēšanai ir nacionāla nepieciešamība, un šī iemesla dēļ esmu devis rīkojumu finanšu ministram īstenot visus nepieciešamos pasākumus," sacīja premjers. "Mūsu partneri darīs visu nepieciešamo, lai piedāvātu mums drošu ostu un mūsu laiva varētu atkal peldēt, un sūtītu ziņu tirgiem, ka ES nemuļķojas un aizsargā eiro."

Papandreu piektdien arī veltīja asus pārmetumus iepriekšējai valdībai par pašreizējās krīzes izraisīšanu.

"Grieķi mantoja valsti, kas kā laiva jau bija gatava nogrimt, un ekonomiku, kas bija pakļauta izsalkušiem spekulantiem," uzsvēra Papandreu.

Jau ziņots, ka ES un SVF delegācijas Grieķijā sākušas pārrunas ar valsts amatpersonām par ārkārtas aizdevuma mehānismu, lai palīdzētu valstij pārvarēt tās finanšu problēmas.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri 11.aprīlī vienojās uz trīs gadiem Grieķijai piešķirt 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu) gadījumā, ja valsts vairs nebūs spējīga finanšu tirgos iegūt līdzekļus, lai atmaksātu tās parādus un finansētu budžeta deficītu.

Aizdevumam paredzēts noteikt procentu likmi aptuveni 5% apmērā, turklāt papildu 15 miljardus eiro (10,5 miljardus latu) varētu piešķirt SVF, tādējādi cenšoties palīdzēt atjaunot uzticību Grieķijai un samazināt finanšu tirgos pieejamiem aizdevumiem noteiktās procentu likmes.

Tajā pat laikā Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņoja, ka eirozonas valstis un SVF ātri reaģēs uz Grieķijas lūgumu piešķirt tai aizdevumu.

"Viss norisināsies ātri un efektīvi," norādīja ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna preses pārstāvis. "Mēs domājam, ka šķēršļu nebūs. Šo [palīdzības mehānismu] jau ir izstrādājušas eirozonas valstis, mēs tikai aktivizēsim pasākumu plānoto secību."

Tagad paredzēts, ka EK un Eiropas Centrālā banka izvērtēs Grieķijas prasības pamatotību, bet pēc tam pārējās 15 eirozonas valstis lems, vai apstiprināt finanšu palīdzības piešķiršanu Atēnām.

Pasaulē

Zinātnieki uzskata, ka pirms aptuveni 466 miljoniem gadu Zemei varēja būt savs gredzens - līdzīgs tiem, ko mēs redzam ap Saturnu vai Urānu. Šī hipotēze, kas balstīta uz trieciena krāteru un meteorītu nogulumu analīzi, piedāvā jaunu skaidrojumu senajām klimata pārmaiņām un kosmiskajiem notikumiem, raksta “CNN”.

Svarīgākais