ASV priestera seksuālās varmācības upuris ceturtdien iesūdzējis tiesā Vatikānu un pāvestu, lai panāktu slepenu materiālu atvēršanu, kas satur informāciju par baznīcas veiktajām iekšējām izmeklēšanām par seksuālas varmācības gadījumiem Romas katoļu baznīcā.
"Vatikānam un augstākajām amatpersonām ir sāpīga un gara vēsture, kad viņi apslāpējuši un apspieduši patiesību un aizsargājuši sevi un savu reputāciju tā vietā, lai aizsargātu bērnus,» preses konferencē pavēstīja advokāts Džefs Andersons. «Šī prasība liek Vatikānam rīkoties un atcelt ikvienu priesteri, kas ir aizskāris kaut vienu bērnu, un ikvienu bīskapu un kardinālu, kas bijis līdzdalībnieks šajos noziegumos."
Pēc Andersona teiktā, šī lieta ir ievērojami plašāka nekā tā, kuru viņš sāka pret Vatikānu 2002. gadā, un pēc sava mēroga un prasībām ir bezprecedenta.
Iepriekšējā lieta pašlaik atrodas Augstākajā tiesā, kurai jāizlemj, vai Vatikānu, kuram ir suverēnas valsts imunitāte, var iesūdzēt ASV tiesā.
Prasība iesniegta kāda upura vārdā, kuru bērnībā seksuāli izmantojis garīdznieks Lorenss Mērfijs, kurš tiek apsūdzēts par apmēram 200 zēnu seksuālu izmantošanu nedzirdīgo bērnu skolā 70.gados ASV Viskonsinas štatā.
Šī ir piektā lieta, kuru Mērfija upuru vārdā ierosinājis Andersons.
Viņš martā publiskoja dokumentus, kas liecina par saraksti starp Mērfiju un kardinālu Jozefu Racingeru 1996.gadā. Vēstulē nākamajam pāvestam garīdznieks Mērfijs vērsies pret iespējamo sodu par viņam izvirzītajām apsūdzībām un lūdzis iespēju sev «atlikušo laiku nodzīvot cienīgi priesterībā». Kardināls Racingers uz viņam adresētajām vēstulēm nav atbildējis, taču pret Mērfiju uzsāktā slepenā baznīcas tiesas prāva tika apturēta.
Mērfijs nedzirdīgo bērnu skolā ASV Viskonsinas štatā strādāja no 1950. līdz 1974.gadam. Viņš nomira 72 gadu vecumā 1998.gadā.
Vatikāns paziņojis, ka Racingera vadītā Ticības doktrīnas kongregācija bija rosinājusi "erobežot" Mērfija sabiedriskās funkcijas un pieprasījusi "uzņemties pilnu atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem". «Mērfijs bija vecs, viņam bija slikta veselība. Viņš dzīvojis vientulībā un šo 20 gadu laikā par viņu nebija sūdzību," pavēstījis Vatikāns.
Pāvests Benedikts XVI jau daudzkārt atvainojies par "šaušalīgajiem noziegumiem", kurus pastrādājuši garīdznieki. Viņš ir ticies ar seksuālās vardarbības upuriem ASV, Austrālijā un Maltā.
Kā ziņots, pēdējos mēnešos Eiropā un ASV ir izskanējuši plaši skandāli par bērnu seksuālo izmantošanu baznīcas institūcijās. Pāvests un Vatikāns tiek apsūdzēts pedofilijas gadījumos iesaistīto garīdznieku aizstāvēšanā.