Ārkārtas prezidenta vēlēšanas Polijā notiks 20. jūnijā, vakar paziņojis prezidenta pienākumu pildītājs, parlamenta apakšpalātas spīkers Broņislavs Komorovskis, kurš arī ir galvenais šo vēlēšanu favorīts.
Pagaidām par savas kandidatūras oficiālu izvirzīšanu nav paziņojis aviokatastrofā bojāgājušā prezidenta Leha Kačiņska dvīņubrālis Jaroslavs, kurš savulaik ieņēma Polijas premjera amatu.
AP vēsta, ka divas Polijā veiktas socioloģiskās aptaujas, kuru rezultāti publicēti nedēļas sākumā, liecina, ka B. Komorovskis, kura kandidatūru prezidenta amatam vēl 27. martā izvirzīja liberālā Pilsoniskā platforma, varētu uzvarēt jau vēlēšanu pirmajā kārtā. Gatavību balsot par viņu izteikuši vairāk nekā 55% aptaujāto, raksta laikraksti Fakt un Super Express.
Jāatgādina, ka L. Kačiņska bojāeja 10. aprīlī lika pasteidzināt prezidenta vēlēšanas, kas sākotnēji bija iecerētas tikai oktobrī, tādēļ citas partijas līdz šim nav oficiāli izvirzījušas savus kandidātus. Konservatīvā Likuma un taisnīguma partija (PiS) plāno savu kandidātu izvirzīt sestdien, un daudzi partijas locekļi uzsvēruši, ka vēlas, lai uz prezidenta amatu kandidētu tieši J. Kačiņskis. Tiesa, kopš brāļa nāves J. Kačiņskis atturējies no paziņojumiem par savu politisko nākotni, un Berliner Zeitung, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, pat vēsta, ka viņš esot pārāk satriekts un nomākts, lai piedalītos vēlēšanās. Poļu politiskie analītiķi tikmēr nespēj vienoties, kādu iespaidu uz J. Kačiņska rezultātiem varētu atstāt viņa brāļa nāve. Lielākā daļa norāda, ka līdz 10. aprīlim J. Kačiņskim nebija nekādu izredžu uz uzvaru, taču, kopš eksprezidents faktiski padarīts par tautas varoni, šīs izredzes palielinājušās.
Vakar vakarā pēc savas konferences kandidātu bija iecerējusi nosaukt arī Zemnieku partija, kas kopā ar Pilsonisko platformu ietilpst Donalda Tuska vadītajā
koalīcijā. Pagaidām nav skaidrs, vai savu kandidātu prezidenta vēlēšanās izvirzīs sociāldemokāti, kuru partijā apvienojušies daudzi bijušie komunisti. Viņi bija plānojuši šim amatam deleģēt bijušo aizsardzības ministru Ježiju Šmajdzinski, taču arī viņš gāja bojā traģiskajā aviokatastrofā. Sasteigtā priekšvēlēšanu kampaņa nozīmē, ka partijām jāmobilizē visi spēki, jo saskaņā ar likumu jau līdz 26. aprīlim vēlēšanu komisijā jāiesniedz dokumenti ar vismaz 100 000 vēlētāju, kas atbalsta kandidātu, parakstiem, ziņo Berliner Zeitung. Tas nozīmē, ka nejaušu kandidātu šajās vēlēšanās, visticamāk, nebūs.