Tiesa Argentīnā piespriedusi 25 gadu cietumsodu šīs valsts bijušajam militārajam diktatoram Reinaldo Binjonem, kurš bija apsūdzēts pirms vairāk nekā 30 gadiem notikušos cilvēktiesību pārkāpumos.
Tiesas prāvu pret 82 gadus veco R. Binjoni bija iespējams sarīkot pēc tam, kad 2005. gadā Argentīnas Augstākā tiesa atcēla iepriekš pieņemto amnestijas likumu. Reuters vēsta, ka tiesa nav ņēmusi vērā apsūdzētā cienījamo vecumu un noteikusi, ka sods izciešams vispārēja režīma cietumā.
R. Binjones, kurš pēdējā laikā atrodas mājas arestā, advokāti gan paziņojuši, ka iesniegs apelāciju un centīsies panākt, lai veselības stāvokļa dēļ viņu klientam nosaka mājas arestu. R. Binjone bija ceturtais un pēdējais no Argentīnas militārajiem diktatoriem un pie varas šajā valstī bija no 1982. līdz 1983. gadam. BBC vēsta, ka viņš tiesāts par noziegumiem, kas pastrādāti no 1976. līdz 1978. gadam. Tolaik R. Binjone bija bēdīgi slavenās Kampo de Maijo militārās bāzes komandieris un šajā bāze no 1976. līdz 1983. gadam (šis laika posms pazīstams kā Netīrā kara periods) tika ieslodzīti un spīdzināti militārā režīma pretinieki.
Tiesas procesa laikā apsūdzībai izdevās pierādīt R. Binjones saistību ar 56 spīdzināšanas, slepkavību un cilvēku nolaupīšanas gadījumiem, dažādu termiņu cietumsods piespriests arī pieciem viņa bijušajiem padotajiem. AP, atsaucoties uz cilvēktiesību aizsardzības organizāciju aplēsēm, vēsta, ka no 4000 Kampo de Maijo ieslodzītajiem disidentiem izdzīvojuši ne vairāk kā 50 cilvēku. Interesanti, ka tieši R. Binjone pirms varas nodošanas demokrātiski ievēlētajam prezidentam Raulam Alfonsinam panāca, ka tiek izsludināta amnestija cilvēktiesību pārkāpējiem un iznīcināta lielākā daļa dokumentu, kas attiecas uz represijām pret militārā režīma pretiniekiem. "Taisnīgums nāca lēni, taču beidzot tas ieradās," sarunā ar Reuters sacījusi cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Plaza de Maijo vecmāmiņas vadītāja Estela de Karloto. Aktīvisti lēš, ka Netīrā kara laikā tika noslepkavoti aptuveni 30 000 militārā režīma pretinieku (oficiālie dati liecina, ka gājuši bojā 13 000 cilvēku) – lielākoties kreisā spārna aktīvisti. AP vēsta, ka pēdējo gadu laikā apsūdzības par diktatūras gados pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci izvirzītas 1464 cilvēkiem, no kuriem 74 jau notiesāti un atzīti par vainīgiem.