Tramps Krievijas ārlietu ministram atklājis ārkārtīgi slepenu informāciju

© scanpix

ASV prezidents Donalds Tramps tikšanās laikā Baltajā namā pagājušajā nedēļā Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un vēstniekam Vašingtonā Sergejam Kisļakam atklājis ārkārtīgi slepenu informāciju, pirmdien vēstīja laikraksts "Washington Post".

Trampa izpaustā informācija attiekusies uz teroristu grupējumu "Islāma valsts". Šo informāciju Vašingtonai bija piegādājis kāds partneris, kas nebija devis atļauju to nodot Maskavai, ziņoja laikraksts.

Tramps "Krievijas vēstniekam atklāja vairāk informācijas nekā mēs sniedzam mūsu sabiedrotajiem", "Washington Post" citēja kādu ASV amatpersonu, kas vēlējās palikt anonīma.

scanpix

Amatpersona norādīja, ka Tramps atklājis informāciju, ko ASV izlūkdienesti klasificējot kā ārkārtīgi slepenu.

Tramps esot "sācis apspriest detaļas par "Islāma valsts" teroristu draudiem, kas saistīti ar klēpjdatoru izmantošanu lidmašīnās", rakstīja "Washington Post".

Laikraksts norādīja, ka tas pēc ASV amatpersonu aicinājuma nav publicējis noteiktu informāciju, jo tas varētu graut ASV izlūkdienestu spējas.

Baltais nams tikmēr noliedzis laikraksta publicēto informāciju.

"Prezidents un ārlietu ministrs izskatīja virkni kopīgu draudu mūsu valstīm, tostarp draudus civilajai aviācijai," reportieriem norādīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos ģenerālleitnants Herberts Makmāsters, kurš piedalījās Trampa sarunās ar Lavrovu un Kisļaku.

"Nevienā brīdī netika apspriesti izlūkošanas avoti vai metodes, un nevienā brīdī prezidents neapsprieda militārās operācijas, kuras jau publiski nebija zināmas," uzsvēra Trampa padomnieks.

Makmāsters arī paziņoja, ka "Washington Post" publiskotā informācija ir "neaptiesa".

Trampa tikšanās ar Krievijas amatpersonām notika dienu pēc tam, kad prezidents atlaida no darba ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju, kurš vadīja izmeklēšanu par Trampa vēlēšanu kampaņas iespējamajām saitēm ar Krieviju.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais