Vairākas kiberdrošības izpētes firmas hakerus, kas stāv aiz "masīvā un koordinētā" uzbrukuma Francijas jaunievēlētā prezidenta Emanuela Makrona štābam, saista ar grupējumu, kuram ir sakari ar Krieviju un kas tiek vainots par uzbrukumiem Demokrātu partijai īsi pirms ASV prezidenta vēlēšanām.
Ņujorkas organizācija "Flashpoint" un Tokijā bāzētā "Trend Micro" dalījušās ar datiem, kas liecina, ka kiberuzbrukumā Makrona štābam vainojams grupējums, kas ir pazīstamas ar nosaukumiem "Advanced Persistent Threat 28", "Fancy Bear" un "Pawn Storm" un ir saistīts ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU.
"Ja to tiešām organizēja Maskava, šī informācijas nopludināšana, šķiet, ir nozīmīga eskalācija, salīdzinot ar iepriekšējām Krievijas operācijām, kas bija vērstas pret ASV prezidenta vēlēšanām, paplašinot pieeju un centienu vērienu no vienkāršas spiegošanas virzienā uz centieniem mainīt iznākumu," sacīja "Flashpoint" pārstāvis Vitālijs Kremezs.
Internetā piektdienas vakarā tika publicēti Makrona kampaņas iekšējie dokumenti.
Centriskā kandidāta komanda sašutusi paziņoja, ka tūkstošiem e-pasta vēstuļu, grāmatvedības dokumentu un citu materiālu publicēšana bija mēģinājums panākt "demokrātijas destabilizāciju, līdzīgu tai, kāda tika redzēta pēdējās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ASV".
Dokumenti tika izplatīti sociālajos medijos neilgi pirms pusnakts, un Makrona palīgi nosauca šo noplūdināšanu par "bezprecedenta [gadījumu] Francijas vēlēšanu kampaņā".
Makrona komanda paziņoja, ka šie dokumenti tika nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās vairāku Makrona partijas "En Marche" ("Uz priekšu") amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no "intensīviem un atkārtotiem" kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
"Ir skaidrs, ka visi hakeru uzbrukumā iegūtie dokumenti ir likumīgi un parāda prezidenta vēlēšanu kampaņas normālu funkcionēšanu," teikts Makrona palīgu paziņojumā.
Interneta vietne "WikiLeaks" ievietoja tviterī saiti uz šo dokumentu krājumu, paziņojot, ka tā nav atbildīga par šo noplūdi, bet "pēta" daļu no šiem dokumentiem, kuru kopējais apjoms ir apmēram deviņi gigabaiti.
Tviterī drīz kļuva populāra mirkļbirka #MacronLeaks.
Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien Makrons ieguva 66,1% balsu, pārliecinoši sakaujot Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu, par kuru savu balsi atdeva tikai 33,9% vēlētāju.
Makrons oficiāli amatā stāsies jau svētdien, pārņemot Elizejas pili no līdzšinējās prezidenta Fransuā Olanda, bet jau pirmdien viņš paredzējis doties savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē.