Oficiāli: Par Francijas prezidentu kļuvis Makrons

Centrists Emanuels Makrons uzvarējis svētdien Francijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, noskaidrots pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Par to paziņojusi Francijas Iekšlietu ministrija.

Saskaitot 44 miljonus no 47 miljoniem reģistrēto vēlētāju balsu, kļuvis zināms, ka Makrons pieveicis galēji labējo Marinu Lepēnu, iegūstot 65,31% balsu.

Ministrija arī atklāja, ka 12,5% nodoto biļetenu bija neaizpildīti vai sabojāti. 24,5% reģistrēto vēlētāju vēlēšanās nepiedalījās.

Jaunievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien paziņoja, ka jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās ir būtiski iegūt vairākumu, lai varētu īstenot Francijā nepieciešamās pārmaiņas.

"Nākamajos piecos gados es darīšu visu, kas būs manos spēkos, lai nevienam nekad vairs nebūtu iemesla balsot par galējajiem," viņš pavēstīja, uzrunājot atbalstītājus pie Luvras Parīzē.

"Mūsu uzdevums ir milzīgs. Tas mums liks no rītdienas veidot īstu vairākumu, spēcīgu vairākumu. Šis vairākums īstenos pārmaiņas, uz kurām mūsu valsts cer un kuras tā ir pelnījusi," norādīja 39 gadus vecais politiķis.

scanpix

Centriski noskaņotais Makrons arī uzsvēra, ka kalpos Francijai, saglabājot uzticību Republikas principiem "brīvībai, vienlīdzībai, un brālībai".

Kā ziņots, pēc Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās publiskotu sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka pirms jūnijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām populārākā ir tieši Makrona veidotā partija "En Marche" ("Uz priekšu").

Sabiedriskās domas pētījumu kompāniju "Kantar Sofres" un "Harris Interactive" aptaujās noskaidrots, ka "En Marche" parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 11.jūnijā saņemtu 24% līdz 26% balsu.

Konservatīvie republikāņi saņemtu 22% balsu, bet prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sakāvi cietušās galēji labējās Marinas Lepēnas pārstāvētā Nacionālā fronte (FN) iegūtu 21% līdz 22% balsu.

Aptaujās arī noskaidrots, ka pašreizējā Francijas prezidenta Fransuā Olanda pārstāvētos sociālistus atbalstīt gatavi ir tikai 8% līdz 9% vēlētāju.

Aptaujās netika prognozēti 18.jūnijā gaidāmās otrās kārtas rezultāti un tas, cik vietu parlamentā partijas varētu iegūt.