Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma "Baltic Snowpark Agency" Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.
"Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm," intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA "BSA Projects") vadītājs Jānis Jansons.
Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. "Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties," atcerējās Jansons.
Trīs nedēļu darbs beidzies trīs stundas pirms oficiālajiem treniņiem, taču Dienvidkorejas Olimpiskā komiteja atzina, ka tā ir labākā trase, kāda jebkad bijusi. "Un mēs dabūjām līgumu uz olimpiskajām spēlēm," teica Jansons.
Viņš atzina, ka puiši par to nav pat sapņojuši. "Pat nedomājām… Lai gan mēs būvējām dažādas Pasaules kausu trases, Pasaules čempionātu trases, bet Olimpiāde likās kaut kas neaizsniedzams. Un tagad, kad aizsniedzām, es sapratu, ka domājām nepareizi. Jādomā par visaugstāko, kas var būt. Uz to var virzīties lēnām. Vienalga - neaizvirzīsies, bet tu mēģināji," atzina Jansons.
Šī biznesa sākums meklējams Cēsīs, kad Žagarkalnā tika veidotas mazas trasītes. "Mūsu sākums ir meklējams krīzes laikā. Pārdevām motociklu un varējām nosēdēt kādu mēnesi divus pie datoriem - pētījām to industriju un sapratām, ka mūsu kompānijas darbs varētu būt interesants arī citiem," atminējās Jansons.
Tā izdevās atrast septiņus klientus Baltijas valstīs un sākās snovborda parku firmas ēra.
Tagad "Baltic Snowpark Agency" ir kā apakšuzņēmums Vācijas "Schneestern", kas būvē sniega parkus visā pasaulē, un Latvijas puiši strādā kā projektu vadītāji. Sākotnēji sniegs tiek sastumts ar ekskavatoriem, traktoriem, bet pēc tam vajadzīgā forma tiek noskaldīta ar īpašām lāpstām.
Patlaban darbība ir paplašināta, īstenojot arī veikborda parku un veloparku projektus.
Jansons pauda pārliecību, ka Latvijai ātrāk zelta medaļu atnesīs atkal kāds "traks čalis ar riteni" vai kāda cita ekstrēmā sporta veida pārstāvis, jo potenciāls ir daudz lielāks. "Mums ir daudz vairāk traki jaunieši, tīņi, kuriem acis zib kaut ko darīt un kuriem vajag tikai minimālus ieguldījumus pilsētvidē," sacīja Jansons.
Nākamgad olimpiskajās spēlēs cer piedalīties snovbordists Toms Petrusevičs.
"Mana motivācija ir tas progress, tā attīstība, ka es nestāvu uz vietas. Neviens Baltijas vēsturē nav ticis uz olimpiskajām spēlēm, un es gribu būt pirmais, kas to ir izdarījis. Tā arī viena no motivācijām, lai arī kādi apstākļi būtu," intervijā raidījumam teica sportists.
Viņš atzina, ka patlaban slimības un traumas dēļ ir nedaudz "atmests atpakaļ", bet iespējas ir. Un, ja būs iespēja būt labākajās treniņnometnēs, tad arī mērķi izdosies sasniegt.
"Ir tā, ka uz olimpiskajām spēlēm brauc 40 pasaulē labākie snovbordisti. Un snovbordisti ir vairāki miljoni, un būt starp tiem 40 labākajiem nav viegli," neslēpa Petrusevičs.