Lai gan centriski noskaņotais pretendents uz Francijas prezidenta amatu Emanuels Makrons un Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna nepilnas divas nedēļas pirms vēlēšanām joprojām ir favorīti, grūti paredzamais balsojuma iznākums licis daļai ekspertu apsvērt visekstrēmākos vēlēšanu otrās kārtas scenārijus.
Ienesot kampaņā jaunu intrigu, kreiso ekstrēmistu kandidāts Žans Liks Melanšons, kas vēl nesen tika uzskatīts par bezcerīgu autsaideru, izvirzījies vadošajā četriniekā un no favorītiem vairs atpaliek vien par dažiem procentpunktiem.
Lai gan daļa ekspertu uzskata, ka tās ir tikai mirkļa svārstības, Melanšona popularitātes lēciens vēlēšanu iznākumu padarījis vēl neskaidrāku.
Daļa investoru pat sākuši bažīties, ka vēlēšanu otrajā kārtā cīņa norisināsies starp galēji kreiso un galēji labējo kandidātiem, kas neatkarīgi no tās rezultāta, apgriezīs līdzšinējo Francijs politiku ar kājām gaisā.
Aptaujas liecina, ka Makrons un Lepēna joprojām par dažiem procentpunktiem apsteidz konservatīvās Republikāņu partijas kandidātu Fransuā Fijonu, kas šobrīd atrodas trešajā vietā, neskatoties uz tuvinieku viltus nodarbināšanas skandālu, kas ievērojami iedragājis viņa reputāciju. Taču tagad viņam uz papēžiem jau min Melanšons.
Saskaņā ar aptauju, kuru pēc nedēļraksta "L’Express" un televīzijas ziņu kanāla BFM TV pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Elabe", gan Makrons, gan Lepēna var cerēt uz 23% balsu, kas ir par pusprocentpunktu mazāk nekā pagājušajā nedēļā.
Tikmēr par Fijonu gatavi balsot 19% vēlētāju, bet atbalstu Melanšonam izteikuši 17% francūžu.
"Elabe" aptauja joprojām liecina, ka pēc vēlēšanu pirmās kārtas, kas paredzēta 23.aprīlī, balsošanas otrajā kārtā 7.maijā Makrons Lepēnu sakaus.
Arī citas aptaujas sniedz līdzīgu ainu.
Tomēr aptuveni trešdaļa vēlētāju joprojām nav izlēmusi, kā balsot, un tāpēc eksperti joprojām ir piesardzīgi, brīdinot, ka spēku samērs var pēkšņi mainīties, pateicoties kāda kandidāta kļūdai vai neuzmanīgi izteiktam vārdam.