Ziņojums: Uz pasākumiem Igaunijā nogādāti labējie ekstrēmisti no Krievijas

© SCANPIX

Igaunijas Drošības policija savā gadagrāmatā par situāciju pagājušajā gadā paziņojusi, ka uz pasākumiem Igaunijā ir nogādāti labējie ekstrēmisti no Krievijas, lai viņi tajos būtu redzami ar nacistisko simboliku un izplatītu Krievijas propagandu.

Drošības policijas gadagrāmatā, kas publiskota trešdien, teikts, ka šādu radikāļu uzdevums ir atklāti Igaunijā izmantot nacistisko simboliku, lai plašsaziņas līdzekļi to varētu atspoguļot kā Igaunijas sabiedrības problēmu. "Spilgts piemērs no pagājušā gada ir provokāciju mēģinājumi, kad "vietējo nacistu" darbības ilustrēšanai [Igaunijā] tika nogādāts Sanktpēterburgā dzīvojošais skinheds Aleksejs Maksimovs," lasāms dienesta ziņojumā.

Robežu Maksimovs šķērsoja, ar apģērbu aizsedzot rokas un kājas, bet kaujās pie Sinimē kritušo piemiņas pasākumā viņš bija redzams ar saviem neonacistiskajiem tetovējumiem, tostarp svastiku.

"Saprotams, ka Kremļa kontrolētie plašsaziņas līdzekļi nekavējoties bija gatavi to minēt kā piemēru Igaunijā notiekošajam. Tā kā šoreiz nacists bija iesūtīts aktīvists no Sanktpēterburgas, ir jāsecina, ka tādas etiķetes piekāršana ir sarežģīta un izvēlētās metodes liecina par izmisumu," norādīja Igaunijas Drošības policija.

Vienlaikus dienests norādīja, ka Kremlis cenšas vairāk izmantot internetu un sociālos medijus, lai izplatītu savu pret Rietumiem, tostarp pret Igauniju vērsto propagandu. Galvenais iemesls tādai rīcībai esot izmaksu samazināšana, jo īpaši pret Igaunijas vērstiem ietekmes projektiem pērn bija finansiālas problēmas, lasāms gadagrāmatā.

Kā piemēru Drošības policija minēja portālus "Baltnews", kas strādā visās Baltijas valstīs un jau iepriekš ir pieminēti Igaunijas Drošības policijas ziņojumos. Portālus koordinē vairāki Krievijas valsts mediju grupas "Rossija Segodņa" darbinieki. "Rossija Segodņa" arī liekot "Baltnews" portāliem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sadarboties ar oficiālo grupas uzņēmumu "Sputnik", lai izplatītu tā publicētas ziņas.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais