Kariņš: ASV raķešu trieciens Sīrijai nāk piecus gadus par vēlu

© F64

ASV īstenotais raķešu trieciens Sīrijai nāk piecus gadus par vēlu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Vaicāts, vai redz, ka ASV rīcība ir veids, kā ātrāk izbeigt konfliktu Sīrijā, deputāts sacīja, ka, viņaprāt, šī rīcība nāk piecus gadus par vēlu. Viņš uzskata, ka kaut ko tamlīdzīgu vajadzēja darīt jau iepriekšējam prezidentam Barakam Obamam, tad, kad Sīrijas prezidents Bašars al Asads pirmo reizi uzbruka saviem iedzīvotājiem ar ķīmiskajiem ieročiem.

"Amerikai toreiz bija spēja faktiski iznīcināt Asada gaisa spēkus, tādā veidā samazinot viņa iespējas turpināt šo karu," sacīja Kariņš. "[ASV prezidents Donalds] Tramps to dara gadiem vēlāk. Vai tas ko mainīs, nezinu, bet jebkurā gadījumā, tas pēkšņi izmaina situāciju," teica deputāts.

Politiķis arī pauda, ka Asads ir palīdzējis Trampam nonākt vienā vai otrā pusē. "Ar to, ka Tramps ir uzbrucis Asadam, viņš ir sevi pretnostatījis Krievijai un faktiski atgriezis Ameriku atpakaļ mūsu pozīcijā," vērtēja Kariņš.

Deputāts piebilda, ka situācijas risināšanai diplomātiski ir nepieciešama abu pušu vēlme runāt. Ar triecienu Sīrijai, iespējams, Tramps vēlas panākt šīs sarunas, vienlaikus parādot, "ja kas, tad mēs varam rīkoties", norādīja deputāts.

Kā ziņots, ASV naktī uz piektdienu raidīja 59 spārnotās raķetes "Tomahawk" uz gaisa spēku bāzi Sīrijā, reaģējot uz šonedēļ Sīrijā notikušo ķīmisko ieroču uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

Savienoto Valstu vēstniece ANO Nikija Heilija Drošības padomes ārkārtas sēdē paziņoja, ka raķešu trieciens Sīrijai bijis "samērīgs solis". "ASV pagājušajā naktī spēra ļoti mērenu soli. Mēs esam gatavi darīt vairāk, taču ceram, ka tas nav nepieciešams," norādīja Heilija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais