Vakar vakarā ASV galvaspilsētā Vašingtonā darbu uzsāka kodoldrošībai veltīts samits, kurā apņēmušies piedalīties 47 valstu prezidenti un valdību vadītāji. Mediji atgādina, ka tas ir lielākais ASV rīkotais pasākums kopš 1945. gada Sanfrancisko konferences, kuras laikā tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija, un arī drošības pasākumi ir atbilstoši notikuma mērogam.
ASV prezidents Baraks Obama, kurš samita viesus – dažādu valstu līderus – sāka uzņemt jau svētdienas pievakarē, vēlreiz atgādinājis, ka pašlaik viens no galvenajiem uzdevumiem ir nepieļaut kodolieroču nokļūšanu teroristu rokās, vēsta AP. Tā kā samita tematika attiecas uz drošības jautājumiem, lielākā daļa sēžu būs slēgtas un žurnālistus par pieņemtajiem lēmumiem informēs īpašos brīfingos. Tomēr zināms, ka tikšanās mērķis ir izstrādāt dokumentus, uz kuru pamata četru gadu laikā varētu izveidot sistēmu, kas garantētu kodolieroču neizplatīšanu – lai šaubīgiem režīmiem nebūtu iespējams tos nedz iegādāties, nedz nozagt. Svētdien B. Obamam jau notikušas sarunas ar Kazahstānas, Dienvidāfrikas, Indijas un Pakistānas prezidentiem. Jāpiebilst, ka pēdējās divas valstis ir pasaules kodolkluba biedres, arī DĀR savulaik nav bijusi tālu no kodolieroču izstrādāšanas, savukārt Kazahstānā bija dislocēti padomju kodolieroči.
AP norāda, ka divu dienu ilgā samita laikā noteikti tiks apspriesta arī Irānas kodolprogramma (Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds gluži tāpat kā viņa Ziemeļkorejas kolēģis Kims Čen Irs uz samitu nav aicināti). ASV prezidenta mērķis ir panākt jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu pret Irānu, kas atteikusies pārtraukt urāna bagātināšanu. Balsojums ANO Drošības padomē lielā mērā ir atkarīgs no Ķīnas un Krievijas nostājas, tāpēc B. Obama samita laikā iecerējis divpusējās sarunas ar šo valstu līderiem Hu Dziņtao un Dmitriju Medvedevu.
BBC atgādina, ka samitu var uzskatīt par trešo posmu B. Obamas pirms vairāk nekā gada deklarētajā plānā, kas paredz kodoldraudu samazināšanu. Pagājušās nedēļas sākumā ASV prezidents nāca klajā ar jaunu doktrīnu, saskaņā ar kuru ASV apņemas nelietot kodolieročus pret valstīm, kuru rīcībā šādu ieroču nav. Savukārt 8. aprīlī Prāgā ASV un Krievijas līderi parakstīja START III vienošanos par kodolbruņojuma samazināšanu.