Ar grandiozu labējo spēku uzvaru noslēgusies Ungārijas parlamenta vēlēšanu pirmā kārta. Vairāk nekā 52% balsu ieguvusi labēji centriskā Fidesz partija, kuras līderis Viktors Orbans, domājams, kļūs par Ungārijas nākamo premjerministru, bet vairāk nekā 16% balsu ieguvuši labējie radikāļi no partijas Jobbik.
Jāatgādina, ka Ungārijā, kuras parlamentā ir 386 deputāti, ir jaukta vēlēšanu sistēma, un aplēses liecina, ka Fidesz pēc vēlēšanu otrās kārtas 25. aprīlī varētu iegūt pat divas trešdaļas mandātu.
Pašlaik Fidesz jau var rēķināties ar 206 mandātiem, bet vēl 121 deputāts tiks ievēlēts tajos vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kuros nepieciešama balsošanas otrā kārta. BBC vēsta, ka 46 gadus vecā V. Orbana un viņa partijas uzvara bija prognozējama, jo globālā ekonomiskā krīze atstājusi ļoti nopietnu iespaidu uz Ungārijas ekonomiku un lielākā daļa vēlētāju notikušajā vaino līdz šim pie varas bijušo sociālistu pārlieku liberālo politiku.
Tiesa, nav skaidrs, kādā veidā Fidesz gatavojas pildīt dažus no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, piemēram, desmit gadu laikā Ungārijā radīt miljons jaunu darba vietu vai sarunās ar SVF un Eiropas Savienību panākt, ka tiek pārskatīti valstij piešķirtā starptautiskā aizdevuma nosacījumi. Jāatgādina, ka no SVF, Pasaules bankas un ES Ungārija aizņēmusies kopsummā 20 miljardus eiro. Fidesz un V. Orbans Ungārijā bija pie varas no 1998. līdz 2002. gadam, un šis laika posms iezīmējās ar nodokļu samazināšanu, vietējā biznesa atbalstu un darba vietu radīšanu. Pašlaik bezdarbs kļūst par vienu no nopietnākajām problēmām valstī – saskaņā ar oficiālo statistiku bezdarbnieku skaits Ungārijā jau sasniedzis 11,4%.
Pēc vēlēšanu pirmās kārtas parlamentā iekļuvuši arī sociālisti, kuru premjeram Gordonam Badžnaji, kurš vada valdību kopš pagājušā gada aprīļa, bija uzticēts nepatīkamais pienākums nodarboties ar budžeta deficīta samazināšanu, lai tas atbilstu SVF noteiktajām prasībām. Neko citu kā nodokļu paaugstināšanu un algu un pensiju samazināšanu šā mērķa izpildei sociālisti nespēja piedāvāt, un viņu popularitātes kritums ir likumsakarīgs. Šai partijai pagaidām izdevies iegūt tikai 28 mandātus – par diviem vairāk nekā Jobbik, kas tiek dēvēta ne tikai par labēji radikālu, bet pat antisemītisku un pret čigāniem vērstu partiju. Piecus deputātu mandātus ieguvuši zaļie liberāļi no partijas LMP.
Euronews, kas paudusi bažas par Jobbik (viņu lozungs bija Par labāku Ungāriju) panākumiem, atgādinājusi – šī partija, lai gan Ungārijas parlamentā būs pārstāvēta pirmo reizi, pagājušajā vasarā guva ap 15% balsu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. AP biedē, ka aiz Jobbik stāvot paramilitāristisks grupējums Magyar Garda, kura simbolika atgādinot ungāru fašistu simboliku. Bet viens no kustības aktīvistiem pavisam atklāti sarunā ar Euronews sacījis: "Mani sauc par rasistu? Nu un? Kādēļ gan lai es nevarētu ienīst cilvēkus, kurus uzskatu par saviem ienaidniekiem?" Savukārt partijas līderis Gabors Vona izteicies, ka patiesībā "Jobbik atbalsta divas trešdaļas ungāru, tikai viņi paši to vēl nezina".