Nedēļu pēc Londonā pie parlamenta ēkas notikušā terora akta, kas prasīja piecu cilvēku dzīvības, britu policijai tā arī nav izdevies noskaidrot, kādu motīvu vadīts rīkojās uzbrucējs – 52 gadus vecais Lielbritānijā dzimušais un uzaugušais Halids Masūds, kurš islāma ticību un jaunu vārdu pieņēma 2005. gadā.
Lai gan starptautiskais teroristu grupējums Islāma valsts jau dienu pēc uzbrukuma pasludināja H. Masūdu par savu kareivi, britu izmeklētāji nav konstatējuši viņa saiknes ar šo vai citiem teroristu grupējumiem un uzskata, ka viņš darbojies vienatnē.
Astoņdesmit divas sekundes - tik ilgs laiks pagājušās trešdienas pēcpusdienā bija nepieciešams H. Masūdam, lai atņemtu dzīvības četriem cilvēkiem, ievainotu vēl vairāk nekā 40 un pats kristu no policijas lodes. Uzbrucējs īrētā automašīnā traucās pa Vestminsteras tilta trotuāru, notriecot gājējus, pēc tam taranēja vienus no parlamenta ēku kompleksa vārtiem, pameta mašīnu, centās iekļūt parlamenta ēkā un nāvējoši sadūra to apsargājošo neapbruņoto policistu, bet jau pēc brīža teroristu nošāva. Vairāki desmiti gājēju, kas bija cietuši uzbrukumā, tika ievietoti slimnīcās, un vakar BBC vēstīja, ka deviņi vēl turpina ārstēšanos. Savukārt šodien Vestminsteras apgabaltiesa uzsāks oficiālo bojāgājušo tiesu medicīnas ekspertīzi, kas ir nepieciešama formalitāte šādos gadījumos.
Policija un pretterorisma dienesti jau kopš pagājušās trešdienas strādā intensīvāk nekā ikdienā, nozieguma izmeklēšanā ir iesaistīti arī ārvalstu kolēģi. Tomēr Londonas policijas komisāra vietnieks un valsts pretterorisma koordinācijas centra vadītājs Nīls Besu atzinis, ka uzbrucēja rīcības motīvus tā arī nav izdevies noskaidrot, un ļoti iespējams, ka šo noslēpumu viņš paņēmis līdzi kapā. Pēc terora akta veikti 12 aresti, lielākoties Birmingemā, kur ir liela musulmaņu kopiena un kur H. Masūds dzīvojis diezgan ilgu laiku, taču vakar Reuters vēstīja, ka pašlaik turpinās vien divu cilvēku iztaujāšana. Pārējie jau ir atbrīvoti un, spriežot pēc N. Besu sacītā, nav spējuši sniegt policijai informāciju, kas palīdzētu noskaidrot, kādēļ H. Masūds sarīkojis uzbrukumu. Izmeklētāju rīcībā ir ziņas, ka viņš izmantojis tiešsaistes saziņas rīku WhatsApp un, iespējams, neilgi pirms terora akta sūtījis kādam ziņu, tomēr šī saziņa ir šifrēta, un lielie tehnoloģiju uzņēmumi apgalvo, ka nekādi nespēj palīdzēt izmeklētājiem atšifrēšanā. Apvienotās Karalistes iekšlietu ministre Ambera Rada, kurai rīt paredzēta tikšanās ar vadošo interneta kompāniju pārstāvjiem, jau paziņojusi, ka šāda prakse ir nepieņemama: «Nedrīkst teroristiem nodrošināt slepenus mehānismus, kas ļauj viņiem komunicēt.» Arī premjeres Terēzas Mejas preses sekretārs Džeimss Sleks uzsvēris, ka tehnoloģiju uzņēmumiem būtu ciešāk jāsadarbojas cīņā pret terorismu, bet pretējā gadījumā var tikt pieņemti likumi, kas šīm firmām būs nepatīkams pārsteigums.
Lai gan dienu pēc uzbrukuma T. Meja uzstājās parlamentā un apgalvoja, ka H. Masūds jau iepriekš nonācis iekšējā pretizlūkošanas dienesta MI5 uzmanības lokā savu ekstrēmo reliģisko uzskatu dēļ, N. Basu izteikumi liecina, ka tas īsti neatbilst patiesībai. Problēmas ar likumu ievērošanu šim vīrietim patiešām bijušas, taču viņš uzskatīts vien par prastu kriminālnoziedznieku, nevis potenciāli bīstamu teroristu, vēsta Reuters. Pirmo reizi H. Masūds (tolaik vēl Adriāns Elmss - tā viņu sauca pirms musulmaņu vārda pieņemšanas) tika apcietināts 1983. gadā, kad bija iesaistījies kādā kautiņā. 2000. gadā viņu atzina par vainīgu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanā pēc naža izmantošanas kautiņā krogā, bet 2003. gada nogalē apcietināja par nelikumīgu aukstā ieroča nēsāšanu. Britu mediji izteikuši minējumus, ka islāma ticībai, turklāt vienam no konservatīvākajiem tās atzariem, viņš varētu būt pievērsies tieši beidzamā cietumsoda izciešanas laikā. Intervijā Reuters šo hipotēzi par ticamu atzinis Londonas institūta RUSI eksperts drošības jautājumos Šašanks Džoši, norādot, ka ieslodzījuma vietās netrūkst reliģisko vervētāju, bet paši ieslodzītie bieži meklē glābiņu reliģijā, nereti priekšroku dodot eksotiskākiem reliģiskajiem novirzieniem.
N. Besu gan sacījis, ka neesot nekādu liecību par to, ka islāmam Londonas terorists pievērsies tieši cietumā. Tomēr, kā norāda Reuters, tieši pēc cietumsoda izciešanas viņš pēkšņi mainījis vārdu. Turklāt jau 2005. gada novembrī H. Masūds, kurš pirms tam piepelnījies ar gadījuma darbiem, devies uz Saūda Arābiju, kur gadu nostrādājis, mācot angļu valodu. Saūda Arābijas vēstniecība Londonā atklājusi, ka 2008. gada aprīlī viņš atkal uz gadu ieradies valstī kā valodas pasniedzējs, bet 2015. gada martā vēlreiz apmeklējis valsti īsā vizītē tūrista statusā. Tomēr nekādas aizdomas Saūda Arābijas drošības dienestos šis Apvienotās Karalistes pilsonis neesot izraisījis.
Nekādus pierādījumus tam, ka H. Masūds būtu saistīts ar tādiem teroristu grupējumiem kā Islāma valsts vai Al Qaeda, līdz šim nav izdevies atrast arī britu drošības dienestiem. Tie joprojām pieturas pie pagājušonedēļ izvirzītās hipotēzes, ka Londonas uzbrucējs ir kārtējais vientuļais vilks - cilvēks, kura rīcību noteikusi iespaidošanās no internetā samērā brīvi pieejamajiem radikālo islāmistu propagandas materiāliem. N. Besu atgādinājis, ka beidzamajā laikā islāma svētā kara aģitatori īpaši uzsver, ka par džihāda kareivji var kļūt ikviens, leģitīmi mērķi ir gan rietumvalstu varas iestāžu pārstāvji, gan civiliedzīvotāji, bet kā ieroci var izmantot jebko. Konkrētā gadījumā tā bijusi īrēta automašīna un pāris naži.
Uzbrucēja vienpaša radītos draudus ir daudz sarežģītāk novērst, jo viņi parasti savos plānos ne ar vienu nedalās, turklāt jaunā uzbrucēju taktika neprasa viņiem veikt riskantus darījumus, iegādājoties sprāgstvielas vai šaujamieročus. Taču labā ziņa ir tā, ka šādos gadījumos pēc uzbrucēja neitralizēšanas brīvībā nepaliek viņa domubiedri, kuri var sarīkot nākamo terora aktu - kā tas notika pērn Briselē (starp citu, arī 22. martā), kur sprādzienus sarīkoja iepriekš Parīzē uzbrukumus veikušā grupējuma atzars. Tādēļ britu varas iestādes uzsver, ka terora draudi valstī nav palielinājušies, tomēr vietām drošības pasākumi kļuvuši stingrāki - vakar tika uzstādītas jaunas barjeras ap Vindzoras pili, kurā bieži uzturas karaliene Elizabete II.