Līdz šim ir identificētas 12 personas, kuras pametušas Latviju, lai piedalītos prettiesiskos bruņotos konfliktos Sīrijā, Irākā un Austrumukrainā, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šodien piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē. Kā aģentūru LETA informēja viņa preses sekretārs Andris Vitenburgs, sanāksmes laikā Briselē tieslietu ministri apmainījās ar viedokļiem par ES Pretterorisma koordinatora izstrādātājiem risinājumiem, tostarp par resocializāciju un saukšanu pie atbildības attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kuri pēc izceļošanas uz konfliktu zonām atgriežas savās zemēs, radot nopietnus draudus sabiedrības drošībai.
Kopumā līdz šim ir identificētas 12 personas, kas pametušas Latviju, lai piedalītos prettiesiskos bruņotos konfliktos Sīrijā, Irākā un Austrumukrainā. Saskaņā ar Krimināllikuma 77.1 pantu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ir ierosināti pieci kriminālprocesi pret deviņām personām par piedalīšanos prettiesiskā bruņotā konfliktā Ukrainā, kā arī trīs kriminālprocesi par trīs personu dalību šādās aktivitātēs Sīrijā/Irākā, no tām viena persona ir atgriezusies Latvijā.
Tāpat tieslietu ministri diskutē par pasākumiem trauksmes cēlēju aizsardzībai. Trauksmes cēlēju aizsardzība ir aktuāla visā Eiropā - ir jāveicina gan sabiedriskā atbildība, gan nelikumību atklāšana, īpaši attiecībā uz korupciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas. Trauksmes celšana par pārkāpumiem valsts institūcijās un trauksmes cēlēju aizsardzība pašreiz ir nozīmīgs un aktuāls jautājums arī Latvijā - valdībā tika atbalstīts Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts un tas ir iesniegts izskatīšanai Saeimā.
"Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām diskusijām secināms, ka visas ES dalībvalstis nepiedalīsies Eiropas prokuratūras izveidē, tomēr šodien tika parakstīta vēstule par ciešākās sadarbības uzsākšanu. Līdz ar to ministri sanāksmē rada kompromisu, lai Eiropas prokuratūras izveidei piesaistītu pēc iespējas vairāk valstu un ES finanšu līdzekļu izkrāpšanas apkarošana būtu efektīva un tiktu uzsākta nevilcinoties," skaidroja Vitenburgs.
Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis nav panākušas vienprātību jautājumā par Eiropas prokuratūras izveidi, vairākas ES dalībvalstis ir apliecinājušas politisko gribu izveidot ciešāko sadarbību attiecībā uz Eiropas prokuratūras izveidi. Latvija ciešākās sadarbības mehānismam pievienosies pēc nacionālo procedūru veikšanas. Kopumā arī Latvija plāno ievienoties ES dalībvalstu ciešākai sadarbībai par Eiropas prokuratūras izveidi.
Kā ziņots, ES dalībvalstu ministri apskata priekšlikumu direktīvai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās, priekšlikumu regulai par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu un priekšlikumu direktīvai par dažiem digitālā satura piegādes līgumu aspektiem.
Direktīvas priekšlikuma mērķis ir kriminālatbildības noteikšana par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nosakot visaptverošu, kopēju definīciju noziedzīgiem nodarījumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā, kā arī sankcijas. Tāpat direktīvas priekšlikums paredz likvidēt šķēršļus tiesu iestāžu un policijas pārrobežu sadarbībai, kas nepieciešama cīņai ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tāpat ministri apspriež arī sadarbības uzlabošanu kibernoziegumu apkarošanas jomā.