Pāvests savulaik pretojies grēkojušā priestera atbrīvošanai no amata

Pāvests Benedikts XVI ir saņēmis jaunus pārmetumus par savu lomu bērnu seksuālās izmantošanas noziegumu slēpšanā. 1985. gadā viņa parakstītā vēstulē, kas nonākusi aģentūras AP rīcībā, viņš iestājas pret pārkāpumus izdarījuša priestera titula atņemšanu.

Vēstulē toreizējais kardināls Jozefs Racingers raksta, ka, apsverot priestera titula atņemšanu, ir jāapsver arī „labums baznīcai”. Konkrētajā gadījumā izskatīta tika priestera Stīvena Kīsles lieta, kurš 1978. gadā tika notiesāts uz diviem gadiem aprobācijas dienesta uzraudzībā par neķītrām darbībām ar diviem zēniem. Ouklendas bīskapija 1981. gadā bija aicinājusi S. Kīslem atņemt priestera tiesības, tomēr tas notika vien 1987. gadā.

Vēstulē, kas rakstīta latīniski, kardināls Racingers norāda, ka S. Kīsles atbrīvošanai no amata būtu nopietnas sekas un pirms šī soļa gadījums ir rūpīgi jāizpēta. Viņš aicināja S. Kīslem nodrošināt „tik daudz vecāku aizgādnības, cik iespējams”.

2004. gadā S. Kīsle tika notiesāts uz sešiem gadiem cietumā par attiecībām ar mazgadīgu meiteni 1995. gadā. Pašlaik viņam ir 65 gadi un viņa vārds ir Kalifornijas seksuālo noziedznieku reģistrā.

Pāvesta 1985. gada vēstules autentiskumu ir apstiprinājis arī Vatikāns, tomēr tas pie viena norādījis, ka tam nav jākomentē „ikviens no konteksta izrauts dokuments”.

Svarīgākais