Norvēģija ir ierosinājusi kvotu apmaiņu ar Eiropas Savienību (ES), lai tādējādi pavērtu iespēju ES kuģiem iegūt nepieciešamo licenci legālai sniega krabju zvejniecībai Norvēģijas kontinentālajā šelfā, aģentūra LETA noskaidroja Norvēģija vēstniecībā Latvijā.
Kā norādīja vēstniecībā, Norvēģija tic, ka spēs problēmu atrisināt diplomātiskā ceļā un atgādina, ka šobrīd starp Norvēģijas valdību un ES notiek sarunas, lai šo lietu atrisinātu.
Vēstniecības pārstāvji skaidroja, ka vēl joprojām uzskata, ka sniega krabju zvejniecība bijusi nelegāla, jo nedz ES, nedz Latvijai nav tiesību izsniegt nepieciešamās licences bez Norvēģijas piekrišanas, un, ņemot vērā, ka Latvijas kuģim šādas licences nebija, Latvijas zvejas kuģa "Senators" darbības ir uzskatāmas par nelegālām.
Vēstniecība uzsver, ka pirms Latvijas zvejas kuģa aizturēšanas tā īpašnieks vērsās attiecīgajās Norvēģijas varas iestādēs, lai noskaidrotu, vai zveja ir legāla, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde. Neskatoties uz to, "Senators" uzsāka sniega krabju zvejniecību Norvēģijas kontinentālajā šelfā, līdz ar to tika arestēts. Par līdzīgu pārkāpumu kuģis ticis arestēts jau pērnā gada 16.septembrī.
Tā dēvēto Svalbāras līgumu notikuma ietvaros Norvēģijas vēstniecība neuzskata par būtisku, jo šajā gadījumā visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem.
Kā ziņots, Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Pašlaik aizturētā kuģa apkalpei, kas sastāv no 30 cilvēkiem, un kapteinim nav piemēroti ierobežojumi kā fiziskām personām, viņi var brīvi pārvietoties, arestēts ir tikai kuģis. Apkalpe uzturas uz kuģa.
Patlaban Norvēģija Latvijas uzņēmumam noteikusi 180 000 eiro lielu naudas sodu, taču kuģa aresta dēļ katru dienu rodoties 6800 eiro lieli zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norādījis, ka vēršanās tiesā pret Norvēģiju saistībā ar aizturēto krabju zvejas kuģi nav Latvijas mērķis, taču tas ir iespējams kā gala variants, ja diplomātiskie līdzekļi negūs panākumus.
Tāpat vēstīts, ka saistībā ar aizturēto Latvijas zvejas kuģi Briselē varētu tikt apspriesta iespēja veidot atbalsta instrumentus, kuri varētu tikt pielietoti nozarei radušos zaudējumu ietekmes mazināšanai.